Godinot 1919. gada Cēsu kauju dalībniekus, 1924. gadā tika likts pamatakmens Uzvaras piemineklim, kas simbolizē Latvijas uzvaru Neatkarības karā. Gan pamatakmens likšanas svinībās, gan pieminekļa atklāšanā piedalījās pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste. Padomju okupācijas režīma laikā piemineklis tika uzspridzināts un pilnībā nojaukts. Atgūstot neatkarību, 1998. gadā tika atklāts atjaunotais Uzvaras piemineklis. Tam nepieciešamie materiāli – dolomīts tika saņemts ziedojumā no Igaunijas. Būtiski, ka arī uzvara neatkarība karā nebūtu iedomājama bez brāļu igauņu palīdzības, tāpēc piemineklis kalpo arī kā simbols Baltijas valstu ciešajām saiknēm.
