Kad apmēram pēc ½ -1 stundas pēc augšminētā rīkojuma atdošanas izgāju uz Mācītājmmuižas virzienu personīgi pārliecināties par rīkojuma izpildīšanu un vispār orientēties par kaujas gaitu, tad atradu, ka 8. skolnieku rota stipras ienaidnieka uguns dēļ savu uzdevumu nebija izpildījusi un bija izvirzījusies tikai uz pilsētas dienvid malu, kur savienojas ceļi, vedoši no Mācītājmuižas un Katrīnmuižas. Atkārtoju, visai rotai dzirdot, savu doto rīkojumu – ieņemt augstumus un personīgi parādīju, kādus augstumus. Pagāja dažas minūtes, bet tā kā rotas gara stāvoklis bija stipri apspiests, satricināts no stiprās ienaidnieku uguns, tad arī neviens nevirzījās uz priekšu ieņemt norādītos augstumus, kamēr uz priekšu neizskrēja kareivis Krieviņš ar 2 – 3 citiem kareivjiem un neieņēma norādītos augstumus. Pēc tam, kad kar. Krieviņš bija sasniedzis norādītos augstumus, viņa priekšzīmei sekoja arī pārējie kareivji un ieņēma augstumus un, atklājot uguni pret vāciešiem, apturēja viņu uzbrukumu uz pilsētu.”
Par varoņa piemiņu rūpējās arī turpmākajos gados: 1930. gada 29. maijā Valmierā pie Edgara Krieviņa kapa novietoja kapa plāksni.
Krieviņu dzimtas kapi Valmierā 1919. gada 6. jūnijā Valmieras reālskolas skolnieks, 20-gadīgais jauneklis Edgars Krieviņš 2. Cēsu kājnieku pulka 8. (Skolnieku) rotas rindās devās uz kaujas lauku pie Cēsīm, lai stātos pretī vācu landesvēram un dzelzs divīzijai cīņās par Latvijas neatkarību. Smagi ievainots Edgars Krieviņš tās pašas dienas pēcpusdienā nomira Cēsu slimnīcā. Skolnieku rotā pirmais kritušais…
Edgars Krieviņš pieteicās 31. maijā. [3] 2. Cēsu kājnieku pulka kareivis Augusts Galdiņš atcerējās, ka Valmierā vecajā pasta kantorī viņš reģistrēja brīvprātīgos. Kā pirmo sarakstā viņš ierakstījis Valmieras reālskolas fiziskās audzināšanas skolotāju Alfrēdu Lukstiņu, kā nākamos – brāļus Juri un Edgaru Krieviņus. Viņiem izsniedza cepures un uzvalka zīmotnes. [4] Divus gadus jaunāko Juri Krieviņu ieskaitīja pulka sakaru komandā. Par valmieriešu ierosmi dibināt skolnieku karaspēka vienību paziņoja uz Cēsīm, kur ap 40 jaunekļi arī apvienojās grupā.
2. Cēsu kājnieku pulkam bija paredzēts 3. jūnijā doties uz Latgales fronti, lai cīnītos pret lieliniekiem, bet tajā pašā dienā noskaidrojās, ka no Rīgas nākošais vācu landesvērs (zemessardze) un dzelzs divīzija atteikušies cīnīties pret Sarkano armiju. Viņi devās Cēsu un Valmieras virzienā, ar mērķi doties tālāk uz Igauniju. Kārļa Ulmaņa valdība to negribēja pieļaut. 2. Cēsu pulks saņēma pavēli doties uz Cēsīm. Edgars Krieviņš līdz ar 70 citiem brīvprātīgajiem valmieriešiem 5. jūnijā ieradās Cēsīs, kur apvienojās ar cēsniekiem un apmetās vācu proģimnāzijas telpās Dārza ielā ( tagad Cēsīs, Bērzaines ielā 4). 6. jūnijā, kad jaunieši jau atradās kaujas laukā, 2. Cēsu kājnieku pulka komandieris kopvedis (pulkvedis-leitnants) Krišjānis Berķis izdeva pavēli, ar kuru brīvprātīgi iestājušos108 Valmieras un Cēsu skolniekus ieskaitīja 2. Cēsu kājnieku pulka 8. rotas sarakstos ar algu no 1. jūnija un uzturu no 6. jūnija. Sarakstā iekļauts arī Edgars Krieviņš. Rotu sāka saukt par Skolnieku rotu.
Nozīmīgs faktors bija personīgā drosme, ko izrādīja Edgars Krieviņš. Cēsu pulka komandiera palīgs kapteinis Kārlis Pencis atcerējās: ” Kad vācieši bija ieņēmuši Mācītājmuižu un no turienes, pabalstīti ar (…) ložmetēju un bumbmeteju uguni, lauzās uz Cēsīm, lai atgrieztu atkāpšanās ceļu pulka labam spārnam, es atdevu rīkojumu pēdējai rezervei – 8. skolnieku rotai – apturēt vāciešu uzbrukumu no Mācītājmuižas, ieņemot augstumus, kas starp ceļu Mācītājmuiža – Cēsis un Katrinmuiža – Cēsis.
Izmantotie avoti:
https://www.historia.lv/raksts/cepurite-dace-skolnieku-rotas-kareivis-lacplesa-kara-ordena-kavalieris-edgars-krievins-189
Edgars Krieviņš pieteicās 31. maijā. [3] 2. Cēsu kājnieku pulka kareivis Augusts Galdiņš atcerējās, ka Valmierā vecajā pasta kantorī viņš reģistrēja brīvprātīgos. Kā pirmo sarakstā viņš ierakstījis Valmieras reālskolas fiziskās audzināšanas skolotāju Alfrēdu Lukstiņu, kā nākamos – brāļus Juri un Edgaru Krieviņus. Viņiem izsniedza cepures un uzvalka zīmotnes. [4] Divus gadus jaunāko Juri Krieviņu ieskaitīja pulka sakaru komandā. Par valmieriešu ierosmi dibināt skolnieku karaspēka vienību paziņoja uz Cēsīm, kur ap 40 jaunekļi arī apvienojās grupā.
2. Cēsu kājnieku pulkam bija paredzēts 3. jūnijā doties uz Latgales fronti, lai cīnītos pret lieliniekiem, bet tajā pašā dienā noskaidrojās, ka no Rīgas nākošais vācu landesvērs (zemessardze) un dzelzs divīzija atteikušies cīnīties pret Sarkano armiju. Viņi devās Cēsu un Valmieras virzienā, ar mērķi doties tālāk uz Igauniju. Kārļa Ulmaņa valdība to negribēja pieļaut. 2. Cēsu pulks saņēma pavēli doties uz Cēsīm. Edgars Krieviņš līdz ar 70 citiem brīvprātīgajiem valmieriešiem 5. jūnijā ieradās Cēsīs, kur apvienojās ar cēsniekiem un apmetās vācu proģimnāzijas telpās Dārza ielā ( tagad Cēsīs, Bērzaines ielā 4). 6. jūnijā, kad jaunieši jau atradās kaujas laukā, 2. Cēsu kājnieku pulka komandieris kopvedis (pulkvedis-leitnants) Krišjānis Berķis izdeva pavēli, ar kuru brīvprātīgi iestājušos108 Valmieras un Cēsu skolniekus ieskaitīja 2. Cēsu kājnieku pulka 8. rotas sarakstos ar algu no 1. jūnija un uzturu no 6. jūnija. Sarakstā iekļauts arī Edgars Krieviņš. Rotu sāka saukt par Skolnieku rotu.
Nozīmīgs faktors bija personīgā drosme, ko izrādīja Edgars Krieviņš. Cēsu pulka komandiera palīgs kapteinis Kārlis Pencis atcerējās: ” Kad vācieši bija ieņēmuši Mācītājmuižu un no turienes, pabalstīti ar (…) ložmetēju un bumbmeteju uguni, lauzās uz Cēsīm, lai atgrieztu atkāpšanās ceļu pulka labam spārnam, es atdevu rīkojumu pēdējai rezervei – 8. skolnieku rotai – apturēt vāciešu uzbrukumu no Mācītājmuižas, ieņemot augstumus, kas starp ceļu Mācītājmuiža – Cēsis un Katrinmuiža – Cēsis.
Izmantotie avoti:
https://www.historia.lv/raksts/cepurite-dace-skolnieku-rotas-kareivis-lacplesa-kara-ordena-kavalieris-edgars-krievins-189
