Bijušo "Rumbu" māju vietā 1991.gadā tika uzstādīts piemiņas akmens Kurzemes cietokšņa aizstāvju piemiņai. Tā autors – tēlnieks Ojārs Feldbergs. 1944.gada Ziemassvētkos te notika sīvas kaujas starp Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem un padomju okupantu armiju. "Rumbu" mājas un plašais parks 19 reizes gāja no rokas rokā. Kamēr leģionāri cīnījās pret desmitkārtīgu okupantu pārspēku, apmēram 300 000 latviešu bēgļu, kas tajā laikā atradās Kurzemē, guva iespēju emigrēt. No ēkām te vairs nekas nav palicis pāri, saglabājušās tikai divas alejas, kas vedušas uz bijušās saimniecības pagalmu.
Dziļāk parkā redzams tēlnieka Ģirta Burvja veidotais piemineklis "Sarkanais pret brūno” – divi sašķelti akmeņi ar akmenī iecirstiem liel kauju norises laikiem.
Tagad "Rumbās" ir ierīkota atpūtas vieta, kuru kopj nacionālie karavīri. Atceres dienās te satiekas bijušie cīnītāji un viņu tuvinieki, tiek kurināts ugunskurs, pie kura notiek sarunas par tiem laikiem un par laikiem, kas vēl nāks.
Tā ir kārtējā traģiskā lappuse Latvijas un latviešu tautas vēsturē, kad divu okupantu grupējumu dēļ latvietim nācās karot pret latvieti. Padomju okupācijas režīms no 1944.gada augusta līdz 1945.gada pavasarim sarkanajā armijā no Vidzemes un Latgales nelikumīgi mobilizēja un uz Kurzemes fronti nosūtīja 57 422 vīriešus, kuriem bija izdevies izvairīties no nacistiskās Vācijas armijas. Diemžēl, bet tūkstoši krita bezjēdzīgās kaujās, tika apbedīti padomju karavīru kapsētās vai palika turpat guļot tuvējos mežos un lauku malās, bet neskaitāmi cīnītāji pazuda bez vēsts.
Avots: https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Pieminekli-un-skulpturas/Pieminas-akmens-Kurzemes-cietoksna-aizstavjiem
Dziļāk parkā redzams tēlnieka Ģirta Burvja veidotais piemineklis "Sarkanais pret brūno” – divi sašķelti akmeņi ar akmenī iecirstiem liel kauju norises laikiem.
Tagad "Rumbās" ir ierīkota atpūtas vieta, kuru kopj nacionālie karavīri. Atceres dienās te satiekas bijušie cīnītāji un viņu tuvinieki, tiek kurināts ugunskurs, pie kura notiek sarunas par tiem laikiem un par laikiem, kas vēl nāks.
Tā ir kārtējā traģiskā lappuse Latvijas un latviešu tautas vēsturē, kad divu okupantu grupējumu dēļ latvietim nācās karot pret latvieti. Padomju okupācijas režīms no 1944.gada augusta līdz 1945.gada pavasarim sarkanajā armijā no Vidzemes un Latgales nelikumīgi mobilizēja un uz Kurzemes fronti nosūtīja 57 422 vīriešus, kuriem bija izdevies izvairīties no nacistiskās Vācijas armijas. Diemžēl, bet tūkstoši krita bezjēdzīgās kaujās, tika apbedīti padomju karavīru kapsētās vai palika turpat guļot tuvējos mežos un lauku malās, bet neskaitāmi cīnītāji pazuda bez vēsts.
Avots: https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Pieminekli-un-skulpturas/Pieminas-akmens-Kurzemes-cietoksna-aizstavjiem
