Tēlnieka Kārļa Zemdega veidotais piemineklis veltīts Pirmajā pasaules karā un Neatkarības karā kritušo Raunas draudzes locekļu piemiņai. Tā autors – izcilais latviešu tēlnieks Kārlis Zemdega. Pieminekļa pamatideja – “Tautu izglāba dziesmu gars”. Pieminekļa pamatnē kalto uzrakstu “Dievs, svētī Latviju” padomju okupācijas gados noņēma. To atjaunoja 1989. gadā.
Kā viens no nerealizētajiem Rīgas Brīvības pieminekļa projekta variantiem, savu atklāšanu piedzīvoja 1933. gada 20. augustā. Uz atklāšanas pasākumu bija ieradies 3. Latvijas Republikas prezidents Alberts Kviesis.
Sākotnējais pieminekļa nosaukums bija "ES DŪR" - devīze - šķēps pārvēršas koklē un tautu izglābj dziesmu gars. Pieminekļa pamatni rotā Baumaņu Kārļa sacerētās himnas vārdi - „Dievs, svēti Latviju”.
Pirms pieminekļa atklāšanas 1932.gadā raunēnieši, veicot pieminekļa apkārtnes iekārtošanas darbus, iestādīja ozolu aleju un zem katra ozola guldīja kapsulu ar krituša karavīra vārdu. Vēlāk, 1937.gadā, cīnītāju vārdi iegravēti baltā marmora plāksnē, kas novietota baznīcā.
Komunistiskās okupācijas laikā uzraksts „Dievs, svēti Latviju” uz postamenta nokalts. Tas tika atjaunots, sākoties Atmodai, 1989. gada jūnijā.
Izmantotie avoti:
https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/421?45
Kā viens no nerealizētajiem Rīgas Brīvības pieminekļa projekta variantiem, savu atklāšanu piedzīvoja 1933. gada 20. augustā. Uz atklāšanas pasākumu bija ieradies 3. Latvijas Republikas prezidents Alberts Kviesis.
Sākotnējais pieminekļa nosaukums bija "ES DŪR" - devīze - šķēps pārvēršas koklē un tautu izglābj dziesmu gars. Pieminekļa pamatni rotā Baumaņu Kārļa sacerētās himnas vārdi - „Dievs, svēti Latviju”.
Pirms pieminekļa atklāšanas 1932.gadā raunēnieši, veicot pieminekļa apkārtnes iekārtošanas darbus, iestādīja ozolu aleju un zem katra ozola guldīja kapsulu ar krituša karavīra vārdu. Vēlāk, 1937.gadā, cīnītāju vārdi iegravēti baltā marmora plāksnē, kas novietota baznīcā.
Komunistiskās okupācijas laikā uzraksts „Dievs, svēti Latviju” uz postamenta nokalts. Tas tika atjaunots, sākoties Atmodai, 1989. gada jūnijā.
Izmantotie avoti:
https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/421?45
