Izveidots vietā, kur II Pasaules kara laikā 1944. gadā no 26. septembra līdz 6. oktobrim notika sīvas cīņas starp latviešu leģionāriem un padomju armijas karavīriem. Mores kaujās piedalījās ap 11 000 latviešu leģionāru.
Ar Kanādas Daugavas Vanagu Toronto nodaļas materiālo atbalstu, 1992. gada 10. novembrī atklāts tēlnieka H. Spriča darinātais Mores kauju piemiņas akmens. Piemiņas parkā Memoriālās plāksnes granītā iekalti 183 Mores kaujās kritušo un 3 bez vēsts pazudušo karavīru vārdi. Krusts kas iekalts piemiņas akmenī veltīts tiem karavīriem, kas vēl joprojām guļ kaujas laukā, tas atrodas pa kreisi no memoriālās sienas.
Memoriāla sienas augšējā daļā uz iestrādātās pulēta melna granīta plāksnes, iekalts teksts:
MORES KAUJĀ KRITUŠIE UN PAZUDUŠIE LATVIEŠU KARAVĪRI
1944. GADĀ NO 25. SEPTEMBRA LĪDZ 6. OKTOBRIM
Sienas vidusdaļā iestrādātas četras pulētas, melna granīta plāksnes, kurās iegravēti kritušo vārdi, kas katrā no plāksnēm izkārtoti divās slejās.
Memoriālās sienas cokola daļā kreisajā pusē iestrādātajā plāksnē iegravēts teksts:
TEC, SAULĪTE, TECĒDAMA,
ES PALIKU PAVĒNĪ.
NAVA SAVAS MĀMULIŅAS,
KAS IECELTU SAULĪTĒ.
Ar Kanādas Daugavas Vanagu Toronto nodaļas materiālo atbalstu, 1992. gada 10. novembrī atklāts tēlnieka H. Spriča darinātais Mores kauju piemiņas akmens. Piemiņas parkā Memoriālās plāksnes granītā iekalti 183 Mores kaujās kritušo un 3 bez vēsts pazudušo karavīru vārdi. Krusts kas iekalts piemiņas akmenī veltīts tiem karavīriem, kas vēl joprojām guļ kaujas laukā, tas atrodas pa kreisi no memoriālās sienas.
Memoriāla sienas augšējā daļā uz iestrādātās pulēta melna granīta plāksnes, iekalts teksts:
MORES KAUJĀ KRITUŠIE UN PAZUDUŠIE LATVIEŠU KARAVĪRI
1944. GADĀ NO 25. SEPTEMBRA LĪDZ 6. OKTOBRIM
Sienas vidusdaļā iestrādātas četras pulētas, melna granīta plāksnes, kurās iegravēti kritušo vārdi, kas katrā no plāksnēm izkārtoti divās slejās.
Memoriālās sienas cokola daļā kreisajā pusē iestrādātajā plāksnē iegravēts teksts:
TEC, SAULĪTE, TECĒDAMA,
ES PALIKU PAVĒNĪ.
NAVA SAVAS MĀMULIŅAS,
KAS IECELTU SAULĪTĒ.
