Rupji apstrādātajā laukakmenī iestrādātas divas iegarenas granīta plāksnes, kurās iekalts teksts:
PAR TĒVZEMI KRITUŠIEM NACIONĀLAJIEM PARTIZĀNIEM
PRET SARKANĀS ARMIJAS UN ČEKISTU DAĻĀM
RAGANA 1941. GADA 4. JŪLIJĀ
PASNIEDZ MAN ZOBENU, JAUNAVA
TĒVZEMES ASINĪM SKĀRTU,
IESVAIDĪTS NĀVEI, LAI IZCĒRTU
LATVIJAI DZĪVĪBAS VĀRTUS… ANDREJS EGLĪTIS
Izmantotie avoti:
https://www.la.lv/var-panemt-musu-dzivibu-nemuzam-tautas-brivibu-latviesu-nacionalo-partizanu-cinas-1941-gada-vasara
https://karavirukapi.blogspot.com/2021/07/ragana-pieminas-akmens-1941-gada.html
Atklāts 2006. gada 4. jūlijā. Piemiņas zīmes idejas autors ir foto vēsturnieks Pēteris Korsaks, bet pašu pieminekli no četras tonnas smaga laukakmens darinājis tēlnieks Ģirts Burvis.
Pēc Vācijas–PSRS kara sākuma 1941. gada 22. jūnijā cīņu pret padomju bruņotajiem formējumiem Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Alūksnes, Limbažu, Tērvetes apkārtnē un citur uzsāka latviešu nacionālo partizānu vienības. Tās veidoja bijušie Latvijas armijas karavīri un virsnieki, Aizsargu organizācijas locekļi, kā arī 1941. gada jūnijā–jūlijā no 24. teritoriālā strēlnieku korpusa atvaļinātie vai dezertējušie karavīri. Nacionālie partizāni vēlējās atgūt savas valsts suverenitāti un novērst un atriebt padomju okupācijas režīma teroru un represijas pret Latvijas iedzīvotājiem. Vēl pirms vācu karaspēka ienākšanas viņiem izdevās ieņemt vairākas apdzīvotas vietas un pārņemt varu daudzos pagastos. Raganas un Limbažu kaujas, kas norisinājās 1941. gada 4. jūlijā, bija vienas no spilgtākajām epizodēm nacionālo partizānu kara vēsturē.
Pretēji padomju laikā apgalvotajam, ka Raganas kaujā, kas notika naktī no 3. uz 4. jūliju, ir iesaistījušies bēgot apmaldījušies sarkanarmieši, īstenībā tie bija vienas LPSR Iekšlietu tautas komisariāta operatīvās grupas karavīri, kuri pēcpusdienā bija ieradušies Sējas pagastā, lai noskaidrotu situāciju, un veica represijas pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Jau 1. jūlijā padomju okupācijas varas pārstāvji, kas panikā atkāpās, iebruka Sējas pagasta Ziediņu mājās, kur sagūstīja un pēc tam nogalināja saimnieci – 39 gadus veco Elzu Višu un viņas māti – 64 gadus veco Elzu Martinovu. Viņu “noziegums” izrādījās mastā uzvilktais sarkanbaltsarkanais karogs, pa radio pēc 378 dienu pārtraukuma atkal izdzirdot nacionālo himnu “Dievs, svētī Latviju!” un saņemot ziņu par komunistu padzīšanu no Rīgas. Vēlēdamies pasargāt sevi un savus tuviniekus no šādas vardarbības, ap 30 nacionālo partizānu no Krimuldas, Sējas un Inčukalna pagastiem leitnanta Visvalža Brūniņa vadībā 3. jūlija vakarā izvietojās slēpnī Straupes šosejas apkārtnē. Kaut arī šo partizānu grupu veidoja šeit nesen no 24. teritoriālā korpusa nometnes Gulbenes apkārtnē nonākušie karavīri, viņu zināšanas par ienaidnieka pārspēku, pašu apbruņojums un subordinācija izrādījās nepietiekama.
Atrodas Rīgas-Valmieras šosejas malā labajā pusē pirms iebraukšanas Raganā.
Pēc Vācijas–PSRS kara sākuma 1941. gada 22. jūnijā cīņu pret padomju bruņotajiem formējumiem Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Alūksnes, Limbažu, Tērvetes apkārtnē un citur uzsāka latviešu nacionālo partizānu vienības. Tās veidoja bijušie Latvijas armijas karavīri un virsnieki, Aizsargu organizācijas locekļi, kā arī 1941. gada jūnijā–jūlijā no 24. teritoriālā strēlnieku korpusa atvaļinātie vai dezertējušie karavīri. Nacionālie partizāni vēlējās atgūt savas valsts suverenitāti un novērst un atriebt padomju okupācijas režīma teroru un represijas pret Latvijas iedzīvotājiem. Vēl pirms vācu karaspēka ienākšanas viņiem izdevās ieņemt vairākas apdzīvotas vietas un pārņemt varu daudzos pagastos. Raganas un Limbažu kaujas, kas norisinājās 1941. gada 4. jūlijā, bija vienas no spilgtākajām epizodēm nacionālo partizānu kara vēsturē.
Pretēji padomju laikā apgalvotajam, ka Raganas kaujā, kas notika naktī no 3. uz 4. jūliju, ir iesaistījušies bēgot apmaldījušies sarkanarmieši, īstenībā tie bija vienas LPSR Iekšlietu tautas komisariāta operatīvās grupas karavīri, kuri pēcpusdienā bija ieradušies Sējas pagastā, lai noskaidrotu situāciju, un veica represijas pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Jau 1. jūlijā padomju okupācijas varas pārstāvji, kas panikā atkāpās, iebruka Sējas pagasta Ziediņu mājās, kur sagūstīja un pēc tam nogalināja saimnieci – 39 gadus veco Elzu Višu un viņas māti – 64 gadus veco Elzu Martinovu. Viņu “noziegums” izrādījās mastā uzvilktais sarkanbaltsarkanais karogs, pa radio pēc 378 dienu pārtraukuma atkal izdzirdot nacionālo himnu “Dievs, svētī Latviju!” un saņemot ziņu par komunistu padzīšanu no Rīgas. Vēlēdamies pasargāt sevi un savus tuviniekus no šādas vardarbības, ap 30 nacionālo partizānu no Krimuldas, Sējas un Inčukalna pagastiem leitnanta Visvalža Brūniņa vadībā 3. jūlija vakarā izvietojās slēpnī Straupes šosejas apkārtnē. Kaut arī šo partizānu grupu veidoja šeit nesen no 24. teritoriālā korpusa nometnes Gulbenes apkārtnē nonākušie karavīri, viņu zināšanas par ienaidnieka pārspēku, pašu apbruņojums un subordinācija izrādījās nepietiekama.
Atrodas Rīgas-Valmieras šosejas malā labajā pusē pirms iebraukšanas Raganā.
