Piemineklis Rīgas aizstāvjiem pret bermontiešiem

1919.gada rudenī notika izšķirošas kaujas par Rīgas atbrīvošanu no bermontiešiem. 11. novembrī pulkveža Pāvela Bermonta – Avalova vadītais karaspēks tika padzīts no Rīgas un tās priekšpilsētām Daugavas kreisajā krastā. Godinot kritušo karavīru un brīvprātīgo kaujinieku piemiņu, nodibināja Latvijas armijas augstāko militāro apbalvojumu Lāčplēša Kara ordeni un 11.novembri pasludināja par kritušo karavīru piemiņas - Lāčplēša dienu.

2002.gadā Mūkusalas ielā netālu no Dzelzceļa tilta tika atklāts tēlnieka Induļa Rankas veidotais piemineklis, kas sastāvēja no divām daļām sašķelta sarkanbrūna granīta. Akmens struktūrai – raupjajam, sarkanajam laukakmenim jāatgādina, ka Rīga toreiz gulējusi drupās un ka atmoda Latvijā sākās ar milzīgām mokām un pašuzupurēšanos. Pieminekļa daļā, kas vērsta pret Mūkusalas ielu, iekalts Lāčplēša ordeņa zvaigznes siluets ar Brīvības pieminekļa trīs zvaigžņu motīvu ozollapu vainagā. Otru daļu papildina divu dūju ēnas, kas simbolizē mieru pēc uzvaras, šajā gadījumā pār bermontiešiem. Uz 2 metrus augsto pieminekli ved no dzelzceļa gulšņiem veidots ceļš, pastiprinot skarbo noskaņu, kas atgādina tolaik sagrauto Rīgu un pēc kara grūtības.

Dzelzceļa tilts bija viens no ļoti svarīgajiem infrastruktūras objektiem, kas ļāva Latvijas karaspēkam iznākt no ierakumiem Vecrīgas pusē un nokļūt Pārdaugavā, lai turpinātu izspiest bermontiešu karaspēku no Rīgas.