Piemineklis Latvijas armijas Autotanku pulka karavīriem

Piemineklis atklāts 1939. gadā kā veltījums Latvijas armijas 1. Bruņotā diviziona (vēlākais Autotanku pulks) brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. Skulptūras autors ir akmenī izkalis kalnā traucošos bruņumašīnu, un postamenta priekšpusē ir izkalta vienības piederības zīme. Šis mākslas darbs ir darināts Art Deco stilā. Šis piemineklis ir ļoti vērtīgs mākslas darbs, jo tas simbolizē mūsu patieso neatkarības karu, turot gaišā piemiņā mūsu „dzelzs karavīrus”.

Akmenī attēlotais bruņu automobilis dzīvē spēja traukties ar 60 kilometru stundā lielu ātrumu. Tiem laikiem tā bija efektīva kaujas tehnika, jo tā spēja pārsteigt pretiniekus, nomācot tos ar ložmetēju uguni. Šīs bruņumašīnas tika būvētas izmantojot vieglā automobiļa šasiju, tās aprīkojot ar 4 līdz 8 mm biezām bruņuplāksnēm, un apbruņojot ar ložmetējiem vai mazkalibra lielgabaliem. Munīcijas un degvielas krājumi aprēķināti pusstundu ilgai, nepārtrauktai kaujai. Tā rīcībā bija līdz 5 000 patronu, līdz 30 rokasgranātu vai citu sprāgstvielu. Šī veida bruņu automobilis patērēja salīdzinoši ļoti daudz degvielas, piemēram, „Lāčplēsis” 1919. gada novembrī esot “nodedzinājis” 1350 litrus degvielas.

Tā apkalpē bija 3 līdz 5 vīri, kuri pildīja dzīvībai un veselībai bīstamu, bet ļoti atbildīgu kaujas uzdevumu. Ieslēgtiem kaujas automobiļos, ar lielu munīcijas daudzumu, viņiem nācās riskēt ar savām dzīvībām, dodoties pretī ienaidniekam. Nereti kaujas laukā bruņu automobiļu dzinēji tika pārkarsēti, tie pārstāja darboties. Neskatoties uz to, kaujas mašīnas un to apkalpes iedvesmoja un deva cerību uzvarēt.

Latviešu karaspēka vienībās pirmie bruņotie automobiļi figurēja 1919. gada Padomju Latvijas armijā. Tajā bija izveidota neliela bruņoto automobiļu nodaļa komandiera Kaugura vadībā. 1. latviešu padomju divīzijas bruņu mašīnu nodaļā minēti bruņotie automobiļi Komūnists, Lāčplēsis un Imanta. Šo vienību nozīme kara darbībā bija niecīga, bruņu mašīnas bieži atradās remontā, tām trūka rezerves daļu. Padomju Latvijas armijai 1919. gada 22. maijā pametot Rīgu, tur palika vairāki padomju bruņu automobiļi, kurus pārņēma Baltijas landesvērs. Latvijas armija kavēja šo automobiļu izmantošanu vācu uzbrukumā igauņu un ziemeļlatviešu karaspēkam Cēsu kaujās. Pēc vācu sakāves Latvijas armija šos bruņotos automobiļus pārņēma savā rīcībā.

1919. gada jūnijā bruņotie automobiļi Lāčplēsis un Zemgalietis atbalstīja Latvijas armiju cīņā pret ieliniekiem Krustpils un Līvānu apvidū.