.jpg)
2008.g. Ogres Brāļu kapos atklāts pēc Eižena Laubes vēsturiska projekta meta veidots piemineklis 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karavīriem 1938. gadā tika pabeigta kapu teritorijas iežogošana, ko veica pēc Ā. Vilmaņa projekta. Iežogojums veidots kā dolomīta siena.
008. gada novembrī atzīmējot Latvijas 90. gadadienu, Ogres Brāļu kapos pēc ogrēnieša Egila Helmaņa iniciatīvas atklāts piemineklis 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karavīriem
Uzraksti: 2. Rīgas Latviešu strēlnieku pulka kritušo karavīru piemiņai 1916. gada oktobris – novembris.
Ogres Brāļu kapi ir izveidoti vietā, kur 1916. gadā atradās 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka nometne. 1926. gadā izveidoja Brāļu kapu komitejas Ogres nodaļu un par tās vadītāju iecēla Teodoru Spuriņu. Tika nolemts Ogres apkārtnē apbedīto kareivju pīšļus pārapbedīt vienā vietā, izveidojot Ogres Brāļu kapus. 1927. gada 9. novembrī Ogres miesta dome piešķīra zemi kapu izveidei līdzās pilsētas kapiem, Turkalnes ielas galā. Jau pēc dažām dienām kapi tika iesvētīti un tajos tika pārapbedītas pirmās kareivju mirstīgās atliekas. Brāļu kapu iesvētīšanā piedalījās kara ministrs Rūdolfs Bangerskis un Latvijas Valsts prezidenta sevišķu uzdevumu ģenerālis Eduards Aire. 1933. gadā izsludināja Ogres Brāļu kapu pieminekļa metu konkursu. Par labāko tika atzīts Jāņa Brieža piedāvātais obelisks ar sērojošas Mātes Latvijas tēlu. Konkursā piedalījās arī tēlnieks Kārlis Zemdega ar klasicisma stilā veidotu obelisku, kas rotāts ar urnu un zobenu. 1933. gada 22. jūnijā, lai veicinātu ziedojumu vākšanu apstiprinātajam piemineklim tika tam likts pamatakmens, zem kura apraka nezināma kareivja pīšļus. Līdz 1940. gadam piemineklis tā arī netika uzbūvēts, jo bija sarežģījumi ar nepieciešamā finansējuma savākšanu.
Pieminot Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušos karavīrus, kas cīnījās pret okupantu varu, Lāčplēša dienā, 11. novembrī, ik gadu pilsētā tiek rīkots vērienīgs lāpu gājiens no latviešu strēlnieku piemiņas akmens Daugavas krastā uz Ogres brāļu kapiem.
008. gada novembrī atzīmējot Latvijas 90. gadadienu, Ogres Brāļu kapos pēc ogrēnieša Egila Helmaņa iniciatīvas atklāts piemineklis 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karavīriem
Uzraksti: 2. Rīgas Latviešu strēlnieku pulka kritušo karavīru piemiņai 1916. gada oktobris – novembris.
Ogres Brāļu kapi ir izveidoti vietā, kur 1916. gadā atradās 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka nometne. 1926. gadā izveidoja Brāļu kapu komitejas Ogres nodaļu un par tās vadītāju iecēla Teodoru Spuriņu. Tika nolemts Ogres apkārtnē apbedīto kareivju pīšļus pārapbedīt vienā vietā, izveidojot Ogres Brāļu kapus. 1927. gada 9. novembrī Ogres miesta dome piešķīra zemi kapu izveidei līdzās pilsētas kapiem, Turkalnes ielas galā. Jau pēc dažām dienām kapi tika iesvētīti un tajos tika pārapbedītas pirmās kareivju mirstīgās atliekas. Brāļu kapu iesvētīšanā piedalījās kara ministrs Rūdolfs Bangerskis un Latvijas Valsts prezidenta sevišķu uzdevumu ģenerālis Eduards Aire. 1933. gadā izsludināja Ogres Brāļu kapu pieminekļa metu konkursu. Par labāko tika atzīts Jāņa Brieža piedāvātais obelisks ar sērojošas Mātes Latvijas tēlu. Konkursā piedalījās arī tēlnieks Kārlis Zemdega ar klasicisma stilā veidotu obelisku, kas rotāts ar urnu un zobenu. 1933. gada 22. jūnijā, lai veicinātu ziedojumu vākšanu apstiprinātajam piemineklim tika tam likts pamatakmens, zem kura apraka nezināma kareivja pīšļus. Līdz 1940. gadam piemineklis tā arī netika uzbūvēts, jo bija sarežģījumi ar nepieciešamā finansējuma savākšanu.
Pieminot Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušos karavīrus, kas cīnījās pret okupantu varu, Lāčplēša dienā, 11. novembrī, ik gadu pilsētā tiek rīkots vērienīgs lāpu gājiens no latviešu strēlnieku piemiņas akmens Daugavas krastā uz Ogres brāļu kapiem.
