Uz pieminekļa ir uzraksts:
1915
1949
1.PASAULES – 2. PASAULES KARA LAIKĀ
BĒGĻU, STRĒLNIEKU, KARA PULKU UN
AIZVESTO LIKTEŅU CEĻŠ ARĪ
UZ SIBĪRIJU.
NO BABĪTES UN MĀRUPES PAGASTIEM
Atklājot trešo piemiņas akmeni, par Mārupes un Babītes novadu vēsturiskajiem notikumiem stāsta Visvaldis Dumpis: “Šogad aprit 100 gadi kopš vēsturiskā notikuma, kad gan skaitliski mazākais, gan daudz sliktāk apbruņotais latviešu karaspēks spēja apturēt un sakaut Bermonta armiju. Plašākai sabiedrībai Bermontiāde asociējas ar latviešu spēka cīņu par Rīgu un tās apkārtni, sakaujot dzelzs divīziju 1919.gada 11.novembrī.”
Tas atrodas netālu no pirmā uzstādītā pieminekļa, kas veltīts Pirmās neatkarīgās Latvijas Republikas karavīriem. Pieminekļu idejiskais autors un finansētājs ir Visvaldis Dumpis, to veidojis tēlnieks Ivars Feldbergs ar dēlu Sergeju. Kā skaidro pats Visvaldis, šis ceļš un Jaunmārupes meži ir vieta, kur ir norisinājušies nozīmīgi vēstures notikumi, pa šo ceļu ir gājuši gan karavīri, gan bēgļi.
Ceļš cauri “Adieņiem” abos karos (1. un 2.) bija Rīgas apiešanas kara ceļš, pie Ķekavas šķērsojot Daugavu vēlamajā virzienā. 1919.gada 11.novembrī “Adieņos” (Upmaļu) sētā iegāja vācu bruņotie jātnieki un draudēja Jāņa Ķurbja ģimenei to nošaujot, ja nepateikšot, kur atrodas latviešu strēlnieki. Jātnieki aizgāja izlūkot uz Cenas muižas pusi. Pēc kāda laiciņa jātnieki aizauļoja atpakaļ uz savu bāzes vietu “Pelēm”. Tūlīt mežā sākās šaušana un ar “urrā” saucieniem latviešu strēlnieku partizānu pulks Aparnieka vadībā ātrā tempā metās pakaļ vāciešiem uz mājām “Peles”. Tur, pārsteidzot vāciešus, strēlnieki ieguva 50 neapseglotus zirgus, ieročus, ložmetēju un citu bruņojumu, tālāk virzoties uz Pārdaugavas pusi. Šis piemineklis uzstādīts par godu Latvijas tautas vēsturei, kariem un cilvēku likteņiem un izgatavots no Latvijas granīta. Cilvēku pēdas iezīmētas abos virzienos, attiecīgajā kara situācijā pārvietojoties bēgļiem un karavīriem. Labajā stūrītī attēlotais ritenis simbolizē ritošo transportu. Pa labi no pieminekļa 1919.gada 9.jūlijā bija stāvvieta Latvijas ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa auto.”
Izmantotie avoti:
https://www.marupe.lv/lv/zinas/marupes-novada-ar-plasu-programmu-atzimeta-latvijas-brivibas-cinu-100-gadadiena-13-11-2019
Tas atrodas netālu no pirmā uzstādītā pieminekļa, kas veltīts Pirmās neatkarīgās Latvijas Republikas karavīriem. Pieminekļu idejiskais autors un finansētājs ir Visvaldis Dumpis, to veidojis tēlnieks Ivars Feldbergs ar dēlu Sergeju. Kā skaidro pats Visvaldis, šis ceļš un Jaunmārupes meži ir vieta, kur ir norisinājušies nozīmīgi vēstures notikumi, pa šo ceļu ir gājuši gan karavīri, gan bēgļi.
Ceļš cauri “Adieņiem” abos karos (1. un 2.) bija Rīgas apiešanas kara ceļš, pie Ķekavas šķērsojot Daugavu vēlamajā virzienā. 1919.gada 11.novembrī “Adieņos” (Upmaļu) sētā iegāja vācu bruņotie jātnieki un draudēja Jāņa Ķurbja ģimenei to nošaujot, ja nepateikšot, kur atrodas latviešu strēlnieki. Jātnieki aizgāja izlūkot uz Cenas muižas pusi. Pēc kāda laiciņa jātnieki aizauļoja atpakaļ uz savu bāzes vietu “Pelēm”. Tūlīt mežā sākās šaušana un ar “urrā” saucieniem latviešu strēlnieku partizānu pulks Aparnieka vadībā ātrā tempā metās pakaļ vāciešiem uz mājām “Peles”. Tur, pārsteidzot vāciešus, strēlnieki ieguva 50 neapseglotus zirgus, ieročus, ložmetēju un citu bruņojumu, tālāk virzoties uz Pārdaugavas pusi. Šis piemineklis uzstādīts par godu Latvijas tautas vēsturei, kariem un cilvēku likteņiem un izgatavots no Latvijas granīta. Cilvēku pēdas iezīmētas abos virzienos, attiecīgajā kara situācijā pārvietojoties bēgļiem un karavīriem. Labajā stūrītī attēlotais ritenis simbolizē ritošo transportu. Pa labi no pieminekļa 1919.gada 9.jūlijā bija stāvvieta Latvijas ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa auto.”
Izmantotie avoti:
https://www.marupe.lv/lv/zinas/marupes-novada-ar-plasu-programmu-atzimeta-latvijas-brivibas-cinu-100-gadadiena-13-11-2019
