Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju piemiņai, Ložmetējkalnā

Ziemassvētku kaujas Pirmā pasaules kara gaitā un Krievijas armijas militārajā vēsturē pazīstamas kā “Mītavas operācija”. Operācijas galvenais uzbrukuma virziens bija Jelgava. Kaujas notika starp vācu 8. un krievu 12. armiju, kuras sastāvā cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pulki.

Ziemassvētku kaujas sākās 1916. gada 23. decembrī un ilga līdz 29. decembrim (pēc jaunā stila – 1917. gada 5.–11. janvārī). Krievu 12. armijas pavēlniecība šajā laikā, nepārzinot vietējos apstākļus, organizēja uzbrukumu vācu pozīcijām, lai pārrautu vācu aizsardzību no Babītes ezera līdz Rīgas–Jelgavas šosejai un atspiestu vācu karaspēku pāri Lielupei. Šo kauju smagumu iznesa 16 latviešu bataljoni - astoņi latviešu strēlnieku pulki divās brigādēs. Latviešu strēlnieku brigādes, izmantojot tumsu un puteni, bez artilērijas sagatavošanas negaidītā, pārgalvīgā triecienā pārrāva spēcīgi nocietināto vācu aizsardzības līniju Mangaļu–Skangaļu iecirknī un 25.decembrī (7.janvārī pēc jaunā stila) ieņēma stratēģiski svarīgo, spēcīgi nocietināto Ložmetējkalnu. Ziemassvētku kaujas norisinājās no 1916. gada 23. līdz 29. decembrim pēc vecā stila jeb no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim pēc jaunā stila.

Ziemassvētku kaujas, iespējams, ir zināmākais un dramatiskākais  1. pasaules kara notikums Latvijas vēsturē. Tas ieņem īpašu vietu latviešu militārajā un kultūras vēsturē. 1917. gadā Ložmetējkalnam uzbruka Krievijas armijas latviešu strēlnieku un sibīriešu vienības un to ieņēma. Gūstā tika saņemti vismaz 600 pretinieki, kā arī iegūtas vērtīgas trofejas, piemēram, 19 ložmetēji. Tas bija nozīmīgākais Ziemassvētku kauju panākums un lielākais ieguvums, kuru Rīgas frontē Krievijas karaspēks bija sasniedzis. Latviešu strēlnieki uzskatīja, ka tieši viņiem pienākas augstienes iekarotāju gods.

Mūsdienās ir pieejams skatu tornis, no kura redzamas agrāko kauju vietas.  Apkārtnē aplūkojamas piemiņas zīmes un kara laika liecības. Netālu atrodas Silenieku Brāļu kapi.