Latviešu strēlnieku Brāļu kapi

Silenieku Brāļu kapos apbedīti Ziemassvētku un Janvāra kaujās kritušie latviešu strēlnieki, kā arī citu Krievijas armijas daļu un vācu kritušie karavīri. Zināms, ka šeit apbedīti 167 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka, 94 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka un 70 7. Bauskas latviešu strēlnieka pulka karavīri. Ir zināmi visu minēto Tukuma un Bauskas pulku apbedīto strēlnieku vārdi, bet no apbedītajiem Valmieras pulka strēlniekiem vārdi zināmi tikai 53.

Arī pēc kara turpinājās apkārtnē izklaidus apbedīto kritušo pārapbedīšana Silenieku brāļu kapos. 1932. gada 21. augustā tur tika guldītas 46 kritušo mirstīgās atliekas, nākamā gada 14. maijā – 15, bet 16. jūlijā – vēl desmit.

Jau 1917. gadā Silenieku brāļu kapos paši strēlnieki uzstādīja no baļķiem veidotu krustu ar koka plāksni, kas vēlāk tika nomainīta pret skārda plāksni, kurā iegravēts teksts: MAIGU DUSU
VARONĪGAJIEM 8. V. L. PULKA
STRĒLNEEKEEM KRITUŠEEM
23. DECEMBRĪ 1916. G. 167 CILVĒKI.

1922. gadā Jelgavā tika izveidota Ložmetējkalna pieminekļa komiteja, kas nākamā gada jūnija sākumā izraudzījusi mākslinieka Kārļa Celmiņa piedāvāto metu. Sārtā Somijas granītā veidoto pieminekli, kuru izgatavojusi E. Kuraua firma Rīgā, atklāja 1924. gada 7. septembrī.
Piecus metrus augstais piemineklis veidots kā obelisks tautiskā stilā, un tā pamatnē esošie astoņi izciļņi simbolizē astoņus latviešu strēlnieku pulkus. Pieminekļa priekšpusē iekalts teksts:

IZ
NĀVES
TUMSAS JŪS
SAULI NESĀT
LATVIJAI
Aizmugurē iekalts teksts:

SPĒKĀ
LIESMOT
TĒVIJAS
MĪLAI

Pēc pieminekļa uzstādīšanas iepriekš brāļu kapos bijušais krusts ar plāksni tika pārvests uz Jelgavas muzeju, bet 1933. gada 16. jūlijā pie karā nopostīto Silenieku māju ozola tika atklāta no bronzas skārda gatavota iepriekšējās plāksnes kopija.