_.jpg)
Piemineklis veltīts Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušajiem 4. Valmieras kājnieku pulka karavīriem - kaprālim Fridriham Gagnusam un karavīriem – Jēkabam Lutcam, Jānim Miķelsonam, Mārtiņam Pabērzam, Jānim Statānam un Gustam Līcim, kas piedalījušies Krustpils un Jēkabpils atbrīvošanā no vācu iebrucējiem un gājuši bojā 1919. gada 26. augustā, kurus kopējā kapā guldīja 1919. gada 29. augustā.
1937. gadā Latgales artilērijas pulks vērsās pie Brāļu kapu komitejas ar lūgumu, izstrādāt pieminekļa projektu. Pieminekli izstrādāja arhitekts V. Vitands, savukārt pieminekli plāksnes veidā izgatavoja E. Kuraua firmā. Jau 1938. gada 30. septembrī ar Brīvības cīņu dalībnieku, Krustpils sabiedrības piedalīšanos un ar Latgales artilērijas pulka goda sardzi pieminekli iesvētīja. Piemineklī zem D puses teksta sākotnēji bija bronzā atlieta šautene un bruņucepure. Tās nozuda. 2006. gadā pazudušās detaļas tika atjaunotas līdzīgā plastmasā, un tā paša gada 2. septembrī restaurēto pieminekli iesvētīja ar Valmieras pilsētas pārstāvju piedalīšanos. Uz pieminekļa ir izkalti vārdi: „Mēs mirām, lai Jūs dzīvotu”.
Izmantotie avoti:
https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/621?7
1937. gadā Latgales artilērijas pulks vērsās pie Brāļu kapu komitejas ar lūgumu, izstrādāt pieminekļa projektu. Pieminekli izstrādāja arhitekts V. Vitands, savukārt pieminekli plāksnes veidā izgatavoja E. Kuraua firmā. Jau 1938. gada 30. septembrī ar Brīvības cīņu dalībnieku, Krustpils sabiedrības piedalīšanos un ar Latgales artilērijas pulka goda sardzi pieminekli iesvētīja. Piemineklī zem D puses teksta sākotnēji bija bronzā atlieta šautene un bruņucepure. Tās nozuda. 2006. gadā pazudušās detaļas tika atjaunotas līdzīgā plastmasā, un tā paša gada 2. septembrī restaurēto pieminekli iesvētīja ar Valmieras pilsētas pārstāvju piedalīšanos. Uz pieminekļa ir izkalti vārdi: „Mēs mirām, lai Jūs dzīvotu”.
Izmantotie avoti:
https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/621?7
