Piemiņas akmens ģenerāļa J. Baloža brigādes kaujas vietā pie Bataru mājām

Piemiņas akmens ģenerāļa Jāņa Baloža brigādes kaujas vietā pie Bataru mājām atklāts 1936. gadā, restaurēts 1988. gadā. Šajā vietā 1919. gada 22. martā notika kauja starp lielinieku karaspēka vienībām un J. Baloža brigādi. Bataru mājās bija nostiprinājušies lielinieki. Ģenerāļa J. Baloža brigāde kaujā uzvarēja, zaudējot 10 karavīrus, to skaitā arī Krišjāņa Barona mazdēlu Kārli Baronu.
Uzraksts: “Šeit 1919. g. 22. martā notika 1. Atsevišķās Baloža brigādes kauja, kurā krita 10 un ievainoti 28 karavīri.”
Vēsture: Šajā vietā 1919. gada 22. martā notika kauja starp Atsevišķo latviešu brigādi un 10. Padomju Latvijas strēlnieku pulku, kura sastāvā bija 90 procenti latviešu, pastiprinātu ar komunistu rotu. Brīvības cīņu laikā tā bija viena no tām kaujām, kurā latvietis cīnījās pret latvieti. Brigāde kaujā pie Bateriem bija likvidējusi lielinieku plašāku uzbrukumu, kura gala mērķis bija — izvirzīties uz rajonu ziemeļos no Jelgavas, lai mēģinātu tai uzbrukt no ziemeļiem.

Bataru mājās bija nostiprinājušies lielinieki. Tie sāka apšaudīt brigādes karavīrus, kuri devās Kalnciema virzienā. Apšaudei pastiprinoties, brigāde izvērsās kaujai. Galveno kaujas smagumu iznesa Atsevišķā studentu rota un Latvijas Neatkarības bataljons. Kaujai ieilgstot, studentu rotas vads un jaunformētā kapteiņa E. Graudiņa rota, veicot apiešanas manevru, mežā sadūrās ar pretinieku, kas veica līdzīgu manevru. Niknā cīņā, kas dažviet pārauga tuvcīņā, pretinieks tika sakauts.

Šai laikā brigādei piekomandētā vācu Millera baterija atklāja uguni uz Bataru mājām. Pēc artilērijas apšaudes brigāde straujā triecienā padzina pretinieku no viņa pozīcijām.

Ģenerāļa J. Baloža brigāde kaujā uzvarēja, zaudējot 10 karavīrus. Krita leitnants Aleksandrs Baginskis, kareivji Emīls Ausmanis,, to skaitā arī Dainu tēva Krišjāņa Barona mazdēlu Kārli Baronu (1900.8.III – 1919.22.III), apbedīts Rīgas Brāļu kapos un Oto Greble.

Kaujā krita 50 Padomju Latvijas strēlnieku pulka karavīri.