Viena no nozīmīgākajām Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara piemiņas vietām Cēsīs ir Brāļu kapi Lejas kapos.
Kapos atrodas 1927.gadā atklātais Cēsu mākslinieka un domnieka Augusta Jullas (1872-1958) veidotais Brāļu kapu pieminekli, kas veltīts no 1915.gada līdz 1920.gadam Brāļu kapos apbedītajiem karavīriem.
Cēsu Lejas kapsētas Brāļu kapos apbedīti ap 200 karavīru. To vidū nezināms skaits Pirmajā pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku un krievu karavīri, kā arī vācu (10), poļu u.c. tautību karavīri. Šajos kapos Latvijas Atbrīvošanās cīņu laikā apglabāti 22 kritušie 5.(2.) Cēsu kājnieku pulka karavīri, kā arī 11 citās Latvijas armijas vienībās kritušie brīvības cīnītāji. Brāļu kapos atdusas arī 2 igauņi, 15 lielinieku upuri un arī latviešu sarkanie strēlnieki.
Pieminekļa pamatakmens likts 1924. gada 22. jūnijā. Pamatakmeni iemūrēja Valsts Prezidents Jānis Čakste. Pieminekļa autori - tēlnieks A. Julla un akmeņkalis A. Sproģis. Pieminekli 1927.gada 4.septembrī atklāja Valsts prezidents Gustavs Zemgals. Pēc Otrā pasaules kara no pieminekļa pazuda reljefā darinātas karavīra un aizsarga bronzas figūras un viens no bronzas vainagiem. 1991. gadā pieminekli atjaunoja, nedaudz vēlāk nozaga metāla figūru. Piemineklim trūkst arī Mātes - Latvijas tēla skulptūra.
Izmantotie avoti:
http://doc.mod.gov.lv/brivibascinas/pieminekli/piemineklis_39.html
