Atrodas Liepas pagastā aptuveni kilometru uz dienvidiem no Lodes dzelzceļa stacijas Rūpnīcas ielas malā.
Pamatakmens likts 1929. gada 22. septembrī, bet pats piemineklis atklāts 1935. gada 11. augustā. Tas darināts no Allažu šūnakmens pēc Liepas pagasta Jullās dzīvojušā tēlnieka Augusta Jullas meta. Piemineklis veltīts kritušajiem latviešu un igauņu karavīriem izšķirošajos Brīvības cīņu notikumos.
Desmit metrus augsto pieminekli veido rupji apstrādāta šūnakmens radze, kuras priekšējā plaknē augstcilnī kalts zemnieka-karavīra tēls, kas ar vienu roku atbalstās uz arkla, bet otrā pacēlis zobenu.
Pamatnes labajā pusē bija ar bronzas burtiem veidots teksts, kurā izmantotas dzejnieka Edvarda Treimaņa-Zvārguļa rindas:
19 22/VI 19
LATVIET,
TEV TĒVZEMES
BRĪVĪBU VAROŅI
SNIEDZA KĀ BALVU,
KAD ŠAI VIETAI
TUVOJIES TU,
ZEMU LIEC SAVU
GALVU
Kreisajā pusē granīta plāksne ar uzrakstu: “IGAUŅI! PIEMIŅA JUMS: TALKĀ NĀCĀT MUMS.”
Interesantu novērojumu izdarījis Liepas pagasta vēstures pētnieks Aivars Vilnis. Viņš pamanījis, ka uzlūkojot pieminekli no putna lidojuma, tā pamatne, pie monumenta vedošais celiņš un uzejas kāpnes veido “bultu”, kas vērsta pret Liepas muižu (Lindenhoff), kur Cēsu kauju laikā atradās vācu pozīcijas. Protams, jāšaubās vai tas tiešām izriet no pieminekļa autora tā laika iecerēm, taču tas noteikti bagātina mūsu šodienas iespējas pieminekļa interpretācijā.
Piemineklis saglabājās savā vietā arī okupācijas laikā, kaut arī tika iznīcināti uzraksti un nodarīti citi bojājumi. Tagad piemineklis ir atjaunots.
Pamatakmens likts 1929. gada 22. septembrī, bet pats piemineklis atklāts 1935. gada 11. augustā. Tas darināts no Allažu šūnakmens pēc Liepas pagasta Jullās dzīvojušā tēlnieka Augusta Jullas meta. Piemineklis veltīts kritušajiem latviešu un igauņu karavīriem izšķirošajos Brīvības cīņu notikumos.
Desmit metrus augsto pieminekli veido rupji apstrādāta šūnakmens radze, kuras priekšējā plaknē augstcilnī kalts zemnieka-karavīra tēls, kas ar vienu roku atbalstās uz arkla, bet otrā pacēlis zobenu.
Pamatnes labajā pusē bija ar bronzas burtiem veidots teksts, kurā izmantotas dzejnieka Edvarda Treimaņa-Zvārguļa rindas:
19 22/VI 19
LATVIET,
TEV TĒVZEMES
BRĪVĪBU VAROŅI
SNIEDZA KĀ BALVU,
KAD ŠAI VIETAI
TUVOJIES TU,
ZEMU LIEC SAVU
GALVU
Kreisajā pusē granīta plāksne ar uzrakstu: “IGAUŅI! PIEMIŅA JUMS: TALKĀ NĀCĀT MUMS.”
Interesantu novērojumu izdarījis Liepas pagasta vēstures pētnieks Aivars Vilnis. Viņš pamanījis, ka uzlūkojot pieminekli no putna lidojuma, tā pamatne, pie monumenta vedošais celiņš un uzejas kāpnes veido “bultu”, kas vērsta pret Liepas muižu (Lindenhoff), kur Cēsu kauju laikā atradās vācu pozīcijas. Protams, jāšaubās vai tas tiešām izriet no pieminekļa autora tā laika iecerēm, taču tas noteikti bagātina mūsu šodienas iespējas pieminekļa interpretācijā.
Piemineklis saglabājās savā vietā arī okupācijas laikā, kaut arī tika iznīcināti uzraksti un nodarīti citi bojājumi. Tagad piemineklis ir atjaunots.
