Sērmūkši ir viena no vairāk nekā simts saglabātajām partizānu cīņu vietām, kuru bija vairāk nekā sešsimt.
Sērmūkšu nacionālo partizānu grupai liktenīgais brīdis pienāca 1946.gada 29.novembrī, kad krita četri grupas cīnītāji – Jānis Zīrāks, Reinholds Pētersons, Jānis Pīlands, Anna Zariņa. Alfrēds Suipe izdzīvoja, pārcieta izsūtījumu, atgriezās Latvijā, piedzīvoja brīvvalsts atjaunošanu. Viņš bija iniciators un citu jundītājs, ka Sērmūkšos jāiekārto kritušo biedru piemiņas vieta.
Izmantotie avoti:
https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/451?1
Sērmūkšu nacionālo partizānu grupai liktenīgais brīdis pienāca 1946.gada 29.novembrī, kad krita četri grupas cīnītāji – Jānis Zīrāks, Reinholds Pētersons, Jānis Pīlands, Anna Zariņa. Alfrēds Suipe izdzīvoja, pārcieta izsūtījumu, atgriezās Latvijā, piedzīvoja brīvvalsts atjaunošanu. Viņš bija iniciators un citu jundītājs, ka Sērmūkšos jāiekārto kritušo biedru piemiņas vieta.
Izmantotie avoti:
https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/451?1
Cīnoties pret okupācijas varu un čekistiem 1946. gada rudenī nacionālo partizānu grupa uzcēla bunkuru ziemošanai. Drabešu pagastā netālu no “Vilkaču”mājām purvainā vietā. Grupas sastāvā bija trīspadsmit mežabrāļu no kuriem 4 brīvības cīnītāji krita 1946. gada 29. novembra aplenkumā.
Kritušie tika aizvesti uz Sermūkšu “Brūža” telpām, kur atradās ‘’cekas punkts. Tos izģērba kailus un novietoja Sermūkšu centrā, lai demonstrētu spēku, iedvešot bailes tiem, kuri cīnījās pret padomju varu. Pēc tam slepeni viņus apraka purvā malā, nomaskējot ar velēnām. Vēlāk Sermūkšu iedzīvotāji parādīja, kur tika aprakti nacionālie partizāni.
1996. gadā Sermūkšos tika izveidota piemiņas vieta bojā gājušajiem nacionālajiem partizāniem. Daudzu gadu garumā tika veikti darbi, lai šī vieta kalpotu kā vēstures lieciniece daudzām paaudzēm. Vairāku gadu garumā nacionālo partizānu cīņu biedra Alfrēds Suipe labiekārtoja piemiņas vietu. 2008. gadā piemiņas vieta piedzīvoja vērienīgus darbus, tika iekopta piemiņas vietas teritorija – uzcelts bunkurs, izveidotas taciņas, iekārtota ugunskura vieta u.c. bet no 2015. gada Alfrēds atdusas starp saviem cīņu biedriem. Par piemiņu cīņu biedriem tika iestādīti trīspadsmit ozoli, no dzimtā Drabešu pagasta atvests lielais laukakmens.
Kritušie tika aizvesti uz Sermūkšu “Brūža” telpām, kur atradās ‘’cekas punkts. Tos izģērba kailus un novietoja Sermūkšu centrā, lai demonstrētu spēku, iedvešot bailes tiem, kuri cīnījās pret padomju varu. Pēc tam slepeni viņus apraka purvā malā, nomaskējot ar velēnām. Vēlāk Sermūkšu iedzīvotāji parādīja, kur tika aprakti nacionālie partizāni.
1996. gadā Sermūkšos tika izveidota piemiņas vieta bojā gājušajiem nacionālajiem partizāniem. Daudzu gadu garumā tika veikti darbi, lai šī vieta kalpotu kā vēstures lieciniece daudzām paaudzēm. Vairāku gadu garumā nacionālo partizānu cīņu biedra Alfrēds Suipe labiekārtoja piemiņas vietu. 2008. gadā piemiņas vieta piedzīvoja vērienīgus darbus, tika iekopta piemiņas vietas teritorija – uzcelts bunkurs, izveidotas taciņas, iekārtota ugunskura vieta u.c. bet no 2015. gada Alfrēds atdusas starp saviem cīņu biedriem. Par piemiņu cīņu biedriem tika iestādīti trīspadsmit ozoli, no dzimtā Drabešu pagasta atvests lielais laukakmens.
