Atrašanās vieta: 57.1771, 27.6811
Adrese: Parka iela, Viļaka, Viļakas pilsēta, Balvu novads, LV-4583
Izmantotie avoti:
http://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&EntryID=364
http://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&EntryID=587
Adrese: Parka iela, Viļaka, Viļakas pilsēta, Balvu novads, LV-4583
Izmantotie avoti:
http://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&EntryID=364
http://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&EntryID=587
Piemiņas zīmi - Balto krustu Lielgrīvas mežā - nacionālo partizānu cīņu vietā atklāja 1997.gada 26.septembrī. Piemiņas pasākums sākās ar dievkalpojumu Tilžas katoļu baznīcā un turpinājās pie Baltā krusta. To iesvētīja baznīcas prāvests Alberts Budže.
Tilžas apkaimes nacionālo partizānu vēsture īsumā - pirmā nacionālo partizānu grupa piecu cilvēku sastāvā Tilžas apkārtnē mežā iegājusi 1944.gada 17.oktobrī. Tie bijuši nacionālie partizāni Andrejs un Antons Roskoši, Pāvels Koniševs, Pēteris Zelčs un Jānis Barkovskis. Šo partizānu kontā ir dažādas kaujas operācijas kopā ar citām partizānu grupām, arī uzbrukums 1945.gada naktī no 4. uz 5.jūniju padomju varas iestādēm Tilžā, lai atbrīvotu sagūstītos un apcietinātos tuviniekus un partizānu atbalstītājus - pavisam 12 ieslodzītos. Grupas komandieris Andrejs Roskošs arī palika pēdējais nacionālais partizāns tilžas apkaimē. Mēneši mežā viņam pārvērtās par gadiem. Andreja Roskoša gaitas beidzās 1951.gada 21.novembrī, kad iznīcinātāju grupa aplenca bunkuru, kurā viņš slēpās un sagūstīja nāvīgi ievainoto nacionālo partizānu.
Baltais krusts ar piemiņas zīmi uzstādīts Lielgrīvas mežā, vietā, kur nacionālie partizāni uzcēla pirmo bunkuru.
Kā arī Tilžas pagastā aiz luterāņu baznīcas blakus pamestām mājām ir akmens ar mīklainu uzrakstu "Šeit mazu ozoliņu iestādīja Jēkabs Bružs 1944.gada pavasarī". Pāris soļu tālāk kuplo smuidrs ozols, kura galotne jau pāraugusi pārējos kokus. Tikai nedaudzi kaimiņi zināja, ka šajā vietā tuvējo māju saimnieks, Tilžas luterāņu draudzes priekšnieks Jēkabs Bružs 1949.gadā slepeni apbedīja divus nacionālos partizānus - savu brāļadēlu Albertu Bruži un viņa draugu Albertu Pūci. Lai slēptu pēdas, kapa vieta rūpīgi nolīdzināta un tai virsū uzstādīts ozoliņš, bet akmenī iekalts maldinošs uzraksts.
A.Bruža un A.Pūces gaitas kopā saveda dienests latviešu leģionā. Pūce vēl nesen bija beidzis Saldus ģimnāziju, bet Bružs jau strādājis Tilžas pagasta valdē. 1945.gada vasarā Kurzemē abi nonākuši padomju armijas gūstā, taču pa ceļam uz filtrācijas nometnēm Krievijā viņiem izdevies izlauzt vagona grīdu un aizbēgt uz Bruža dzimto pusi, kur slepeni apmetušies Bruža radinieces Zentas Liepiņas mājās Vectilžas pagasta Roditeļos. A.Bruža izveidotā nelielā partizānu grupa darbojās vairākos Viļakas apriņķa pagastos, kā arī Rēzeknes, Madonas un Valmieras apriņķī. Sava mobilā dzīvesveida dēļ viņi čekai ilgstoši palika nenotverami, tas izdevies tikai 1949.gada 6.oktobrī nodevības dēļ.
Kopumā Grīvas meža masīvā atrodami seši objekti, kas saistīti ar nacionālo un padomju partizāņu cīņu vietām.
Tilžas apkaimes nacionālo partizānu vēsture īsumā - pirmā nacionālo partizānu grupa piecu cilvēku sastāvā Tilžas apkārtnē mežā iegājusi 1944.gada 17.oktobrī. Tie bijuši nacionālie partizāni Andrejs un Antons Roskoši, Pāvels Koniševs, Pēteris Zelčs un Jānis Barkovskis. Šo partizānu kontā ir dažādas kaujas operācijas kopā ar citām partizānu grupām, arī uzbrukums 1945.gada naktī no 4. uz 5.jūniju padomju varas iestādēm Tilžā, lai atbrīvotu sagūstītos un apcietinātos tuviniekus un partizānu atbalstītājus - pavisam 12 ieslodzītos. Grupas komandieris Andrejs Roskošs arī palika pēdējais nacionālais partizāns tilžas apkaimē. Mēneši mežā viņam pārvērtās par gadiem. Andreja Roskoša gaitas beidzās 1951.gada 21.novembrī, kad iznīcinātāju grupa aplenca bunkuru, kurā viņš slēpās un sagūstīja nāvīgi ievainoto nacionālo partizānu.
Baltais krusts ar piemiņas zīmi uzstādīts Lielgrīvas mežā, vietā, kur nacionālie partizāni uzcēla pirmo bunkuru.
Kā arī Tilžas pagastā aiz luterāņu baznīcas blakus pamestām mājām ir akmens ar mīklainu uzrakstu "Šeit mazu ozoliņu iestādīja Jēkabs Bružs 1944.gada pavasarī". Pāris soļu tālāk kuplo smuidrs ozols, kura galotne jau pāraugusi pārējos kokus. Tikai nedaudzi kaimiņi zināja, ka šajā vietā tuvējo māju saimnieks, Tilžas luterāņu draudzes priekšnieks Jēkabs Bružs 1949.gadā slepeni apbedīja divus nacionālos partizānus - savu brāļadēlu Albertu Bruži un viņa draugu Albertu Pūci. Lai slēptu pēdas, kapa vieta rūpīgi nolīdzināta un tai virsū uzstādīts ozoliņš, bet akmenī iekalts maldinošs uzraksts.
A.Bruža un A.Pūces gaitas kopā saveda dienests latviešu leģionā. Pūce vēl nesen bija beidzis Saldus ģimnāziju, bet Bružs jau strādājis Tilžas pagasta valdē. 1945.gada vasarā Kurzemē abi nonākuši padomju armijas gūstā, taču pa ceļam uz filtrācijas nometnēm Krievijā viņiem izdevies izlauzt vagona grīdu un aizbēgt uz Bruža dzimto pusi, kur slepeni apmetušies Bruža radinieces Zentas Liepiņas mājās Vectilžas pagasta Roditeļos. A.Bruža izveidotā nelielā partizānu grupa darbojās vairākos Viļakas apriņķa pagastos, kā arī Rēzeknes, Madonas un Valmieras apriņķī. Sava mobilā dzīvesveida dēļ viņi čekai ilgstoši palika nenotverami, tas izdevies tikai 1949.gada 6.oktobrī nodevības dēļ.
Kopumā Grīvas meža masīvā atrodami seši objekti, kas saistīti ar nacionālo un padomju partizāņu cīņu vietām.
