Akmenī kalta okupanta galva Liepājas pilsētas kapos kā piemiņa par ģediem

Imperatora Aleksandra III ostas aizsardzībai no dienvidiem, divus kilometrus no pilsētas dienvidu robežas, plānoja izbūvēt fortu. Forts bija novietots starp Liepājas ezeru un jūru uz rietumiem no Pērkones upes iztekas, pastiprinot dzelzbetona nocietinājumus ar grāvi. Lai gan fortifikācijas būves gandrīz pilnībā pabeidza, bruņojums nebija izvietots. Izbūvētos pagrabus izmantoja kā noliktavas gan Pirmajā pasaules karā, gan arī Otrā pasaules kara laikā. 1920. – 30. gados nocietinājuma teritorijā izvietojās dažādas ražotnes. Atšķirībā no Vidus forta un Ravelīna Dienvidu forts nekad karadarbībā nav piedalījies, jo visos karos iebrucēji apgāja Liepājas ezeru pa austrumu krastu un mēģināja iebrukt Liepāja starp Tosmares un Liepājas ezeriem.
Liepājas pilsētas dienvidu daļā, netālu no dienvidu fortiem atrodas lielākie Liepājs pilsētas kapi, pie kuru pakājes atrodas kārtējais okupantu memoriāls. Šajā okupantu memoriāla pašā uzmanības centrā ir novietota granītā kalta okupanta Nikolaja Dedajeva galva.

Piemiņas vieta, protams, tiek okupantu pēcteču kopta un lolota ar bruciņām, kādas nu pagadās izvilkt no pieliekamā un tajās ievietot mākslīgos ziedus. Iespējams, tas tāpēc, ka patiesībā tikai viens cilvēks vai maza cilvēku grupa apsaimnieko visus Liepājas apkārtnē esošos okupantu okupekļus, jo visur ir atrodami vieni un tie paši mākslīgie ziedi.