Torņakalna stacijas “lopu vagons”

1941. gada 14. jūnijs bija liktenīgs vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju. Saskaņā ar padomju okupantu varas iestāžu lēmumu bez jebkādām tiesas prāvām Latvijas iedzīvotāji tika sadzīti lopu vagonos un no Torņakalna stacijas izvesti uz visattālākajiem Padomju Savienības nostūriem, kur bija nolemti badam, slimībām, salam un nāvei gan skarbajos ceļa apstākļos, gan koncentrācijas nometnēs un mūža nometinājuma vietās.
1990. gadā pie stacijas ēkas, tika atklāta piemiņas zīme – akmens “1941”, tā autors ir tēlnieks Ojārs Feldbergs.

1996. gadā tika uzstādīts vēsturiski atjaunots lopu vagons, kādā tika deportēti Latvijas iedzīvotāji uz Padomju Savienības nostūriem, tas kalpo kā simbols komunistiskā terora upuru atcerei un deportēto piemiņai. Dabā apskatot nelielo lopu vagonu, ir grūti noticēt, ka tajā bijis iespējams "iekraut" vairāk nekā 40 cilvēkus. Neaptverami ir apstākļi, kādos mūžīgām ciešanām nolemtie cilvēki tika deportēti mērojot tūkstošiem kilometru, bez pārtikas, dzeramā ūdens un nemaz nerunājot par pirmās nepieciešamības precēm.

Netālu no vagona ir apskatāms arī 2001. gadā 14. jūnijā (I kārtā) atklātais piemiņas memoriāls “Putenī”, ko veidoja tēlnieks – Pauls Jaunzems un arhitekts – Juris Poga. To veido pieci plēsta akmens tēli, kas personificē trīs paaudzes, kuras kļuva par represiju upuriem. Tas tika izvietots zāliena aplī uz mākslīgi radīta plakana fona. Visapkārt piemineklim – akmeņiem bruģēts ceļš, ko papildina no dzelzceļa glušņiem veidoti soli. Pieminekļa priekšplānā novietots granīta akmens, kas pilda ziedu altāra lomu. Tajā iekalts teksts: “Komunistiskā terora upuru piemiņai”. 2012. gadā (II kārtā) tika veikta pieminekļa mākslinieciskās daļas labiekārtošana un objekta būvdarbi. Tagad piemiņas memorialu “Putenī” kompozīcijas centrā novietotā skulptūru grupa papildināta ar gulošiem akmeņiem, kuros iegravēti izsūtījumu vietu nosaukumi (Vorkuta, Omska, Vjatlags, Karaganda u.c.). Pie katra no akmeņiem iestrādāts nakts izgaismojums. Zālājs aizstāts ar matētas virsmas granīta seguma laukumu. Tā malās - nelielas „cerību salas” ar zemu, vasarā ziedošu ziedu klājumu. Atjaunots bruģis un soli. Vilkaines ielas - alejas kreisajā malā izvietoti stikla paneļi, kas veido memoriālo sienu, kurā latviešu, krievu un angļu valodā apkopota informācija par okupācijas laikā izsūtīto skaitu un izsūtījumu, nometņu un ieslodzījumu vietām bijušās PSRS teritorijā.

Piemineklis un tam pieguļošie objekti - Torņakalna dzelzceļa stacijas ēka, dzelzceļa sliedes, vēsturiskais vagons un piemiņas akmens “1941” iekļaujas vienotā memoriālā. Katrs no tiem atgādina kādu šķautni no traģisko notikumu kopuma.