Atrašanās vieta: 56.51225, 25.85619
.jpg)
Piemiņas vieta padomju represijās cietušajiem iedzīvotājiem. Atklāts 1989. gada 25. martā.
Padomju Savienības okupācijas režīms, savos pastāvēšanas gados, Latvijas vēsturē ir ierakstījis daudzas melnas un traģiskas lappuses. Komunistiskā genocīda upurus Latvijā piemin divas reizes gadā – 25. martā un 14. jūnijā, kad no mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. 1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem.
1948. gadā komunistiskā partija gatavojās sākt veidot zemnieku kopsaimniecības pēc Krievijas parauga. Latviešu zemnieki nevēlējās labprātīgi atteikties no savas zemes. Izsūtīšana skāra galvenokārt turīgo zemnieku ģimenes, kurām bija labāk iekoptās saimniecības. Turklāt zemnieki bija galvenie nacionālo partizānu atbalstītāji.
1949. gada 25. martā uz Sibīriju deportēja aptuveni 44 000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem. Daudzi no izsūtītajiem, tostarp sievietes, sirmgalvji un bērni dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās – citi aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs un mūža nocietinājumus, citi – palika uz mūžiem Sibīrijas sniegotajos klajumos un citos PSRS reģionos.
Izmantotie avoti:
https://www.jkp.lv/notikumi/komunistiska-genocida-upuru-pieminas-bridis-2/
Padomju Savienības okupācijas režīms, savos pastāvēšanas gados, Latvijas vēsturē ir ierakstījis daudzas melnas un traģiskas lappuses. Komunistiskā genocīda upurus Latvijā piemin divas reizes gadā – 25. martā un 14. jūnijā, kad no mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. 1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem.
1948. gadā komunistiskā partija gatavojās sākt veidot zemnieku kopsaimniecības pēc Krievijas parauga. Latviešu zemnieki nevēlējās labprātīgi atteikties no savas zemes. Izsūtīšana skāra galvenokārt turīgo zemnieku ģimenes, kurām bija labāk iekoptās saimniecības. Turklāt zemnieki bija galvenie nacionālo partizānu atbalstītāji.
1949. gada 25. martā uz Sibīriju deportēja aptuveni 44 000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem. Daudzi no izsūtītajiem, tostarp sievietes, sirmgalvji un bērni dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās – citi aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs un mūža nocietinājumus, citi – palika uz mūžiem Sibīrijas sniegotajos klajumos un citos PSRS reģionos.
Izmantotie avoti:
https://www.jkp.lv/notikumi/komunistiska-genocida-upuru-pieminas-bridis-2/
