Holokausta memoriāls, Gogoļa iela 25

1941. g. 4. jūlijā nacistu organizētās akcijas rezultātā tika nodedzināta Lielā Horālā sinagoga Rīgā, Gogoļa ielā 25. Nacistiskās Drošības dienestam pakļautā palīgpolicija pēc rīkojuma nodedzināja sinagogu aplejot ar degvielu un nobloķējot izejas liedza ebrejiem izkļūt no tās. Dedzināšanas laika izvēle, pēc nacista ģenerāļa V. Štālkera rīkojuma liecina, ka mērķis bija ievilināt dievlūdzējus lūgšanas namos pēc iespējas lielākā skaitā, lai tos nogalinātu. Ugunsgrēka laikā mira daudz latviešu un lietuviešu izcelsmes ebreji, bet precīzs bojāgājušo skaits nav zināms, bet versijas izskan dažādas sākot no dažiem desmitiem, līdz 2000 cietušajiem.

Pēc Otrā pasaules kara sinagogas drupas tika nojauktas un pagrabu, kur bija samesti bojāgājušo kauli aizbēra Traģēdijas vietā tika izveidots skvērs, un kritušajiem par godu uzlikta plāksne. 1988.g. tika uzstādīts piemiņas laukakmens ar izkaltu Dāvida zvaigzni, bet 1993.g. – atklāts memoriāls (arhitekts Sergejs Rižs). Memoriālu veido simboliskas sinagogas sienas, kurās iemūrēti oriģinālie, veikto izrakumu gaitā atrastie dekoru elementi.

2007.g. blakus sinagogas drupām tika atklāts piemineklis Žanim Lipkem un visiem Latvijas ebreju glābējiem holokausta laikā. Pieminekli veido 12 metrus gara un 6 metrus augsta siena, kas itin kā gāžas, draudot iznīcināt ebreju tautu, un balsti – kolonnas ar 270 ebreju glābēju vārdiem. Uz centrālās kolonnas attēlots Žanis Lipke, kuram izdevās glābt vairāk kā 50 cilvēku. Pieminekļa kreisajā pusē iekalts citāts no pravieša Jesajas grāmatas: “Došu tiem mūžīgu vārdu, kas netaps izdzēsts” (56:5). Pieminekli projektēja Latvijas Mākslas akadēmijas studente Elīna Lazdiņa.

1991. gada 4. jūlijs, kļuva par simbolisku aizsākumu nacistu okupācijas varas īstenotajam holokaustam.