Atrašanās vieta: 57.07082, 25.19378
Adrese: Pāri ielai Pagasta ēkai, Nītaure, Nītaures pagasts, LV-4112
Nītauriešiem pirmoreiz ir iespēja pabūt pie sava piemiņas akmens, kurā iekalti vārdi: “Atceries un piemini – nākotnē ejot. 1941., 1949.” Šodien tas tiks iesvētīts. Klusumā, vien kādam piestājot, aizdedzot svecīti, noliekot ziedus. No Nītaures pagasta 1941.gadā izveda piecus cilvēkus, no Ķēču pagasta, kas tagad ir Nītaures daļa, septiņus, kopā 11 pieaugušos, vienu bērnu. 1949.gadā svešumā tika aizvesti 55 nītaurieši un 51 ķēcēnietis, starp viņiem 28 bērni.
Līdz šim Nītaure bija viens no retajiem pagastiem, kurā nav piemiņas vietas represētajiem.
Izmantotie avoti:
http://edruva.lv/klusuma-vardi-ir-specigi/
Adrese: Pāri ielai Pagasta ēkai, Nītaure, Nītaures pagasts, LV-4112
Nītauriešiem pirmoreiz ir iespēja pabūt pie sava piemiņas akmens, kurā iekalti vārdi: “Atceries un piemini – nākotnē ejot. 1941., 1949.” Šodien tas tiks iesvētīts. Klusumā, vien kādam piestājot, aizdedzot svecīti, noliekot ziedus. No Nītaures pagasta 1941.gadā izveda piecus cilvēkus, no Ķēču pagasta, kas tagad ir Nītaures daļa, septiņus, kopā 11 pieaugušos, vienu bērnu. 1949.gadā svešumā tika aizvesti 55 nītaurieši un 51 ķēcēnietis, starp viņiem 28 bērni.
Līdz šim Nītaure bija viens no retajiem pagastiem, kurā nav piemiņas vietas represētajiem.
Izmantotie avoti:
http://edruva.lv/klusuma-vardi-ir-specigi/
2020.gada 25. novembrī akmens no tēlnieka Matiasa Jansona darbnīcas tika atgādāts uz Nītauri un novietots ļoti zīmīgā vietā krustcelēs - Līgatne – Skrīveri x Garkalne - Alauksts. Tēlnieka veidotais akmens nākamajām paaudzēm atgādinās par priekšteču ciešanām un mūsu mūžīgajām atmiņām par genocīdu, ko padomju lielvara mērķtiecīgi īstenoja okupētajās teritorijās. Piemiņas akmens tika svinīgi iesvētīts un atklāts 2021. gada 25. martā.
Īstenojot Baltijas iedzīvotāju deportācijas operāciju “Krasta banga” (Priboj), 25. martā padomju okupācijas vara veica otro Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju. Vienas nakts laikā ceļu uz specnometinājuma vietām Sibīrijā 33 ešelonos uzsāka 13 624 ģimenes jeb 41 828 cilvēki, tai skaitā 11 523 vīrieši, 19 414 sievietes un 10 919 bērni (dažādos avotos skaitļi nedaudz atšķiras). Todien notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. Daudzi vairs dzimtenē neatgriezās.
Cēsu politiski represēto biedrības valdes priekšsēdētājs Pēteris Ozols uzsver: ” Šī diena bija skarba, neviens netika šķirots, ešelonos tika sēdināti arī tie, kuriem tajā dienā bija dzimšanas vai vārda diena, jo 25.marts ir Māras diena. Ne viens vien palika bez dāvanas, tā vietā tika iegrūsts ešelonā, lai sāktu tālo un ilgo sāpju ceļu, no kura daudzi neatgriezās.” No Cēsu apriņķa tika izsūtīti 2177, visvairāk – 2067 – cilvēku nonāca Tomskas apgabalā.
Izvešanas skāra katru Latvijas pagastu. Šodien piemiņas vietās gulst ziedi, deg svecītes. Deportācijas pārdzīvojušie, viņu nākamās paaudzes piestāj, paklusē, atceras. Akmeņos un pieminekļos iekaltie vārdi atgādina dzimtu un tautas vēsturi. Pasākumi atbilstoši šim laikam nenotiek.
Īstenojot Baltijas iedzīvotāju deportācijas operāciju “Krasta banga” (Priboj), 25. martā padomju okupācijas vara veica otro Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju. Vienas nakts laikā ceļu uz specnometinājuma vietām Sibīrijā 33 ešelonos uzsāka 13 624 ģimenes jeb 41 828 cilvēki, tai skaitā 11 523 vīrieši, 19 414 sievietes un 10 919 bērni (dažādos avotos skaitļi nedaudz atšķiras). Todien notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. Daudzi vairs dzimtenē neatgriezās.
Cēsu politiski represēto biedrības valdes priekšsēdētājs Pēteris Ozols uzsver: ” Šī diena bija skarba, neviens netika šķirots, ešelonos tika sēdināti arī tie, kuriem tajā dienā bija dzimšanas vai vārda diena, jo 25.marts ir Māras diena. Ne viens vien palika bez dāvanas, tā vietā tika iegrūsts ešelonā, lai sāktu tālo un ilgo sāpju ceļu, no kura daudzi neatgriezās.” No Cēsu apriņķa tika izsūtīti 2177, visvairāk – 2067 – cilvēku nonāca Tomskas apgabalā.
Izvešanas skāra katru Latvijas pagastu. Šodien piemiņas vietās gulst ziedi, deg svecītes. Deportācijas pārdzīvojušie, viņu nākamās paaudzes piestāj, paklusē, atceras. Akmeņos un pieminekļos iekaltie vārdi atgādina dzimtu un tautas vēsturi. Pasākumi atbilstoši šim laikam nenotiek.
