Vācijas armijas karavīru kapsētā ir apglabāti 135 vācu un 153 nezināmu latviešu karavīri, kuri krituši Rīgas operācijas laikā 1917. gada 1.-2. septembra kaujās pie Mazās Juglas upes (izņemot 47. kapavietā apglabāto). Sākotnēji pie katras kapa vietas tika novietots koka krusts, bet 1929. gadā teritorija tika labiekārtota, tur uzstādot krustus, granīta pieminekli un vārtus. Kritušie karavīri no 5. Zemgales un 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka, tika apbedīti kopējā kapā. Atsevišķi tika apglabāti divi karavīri, kur uz viena no krustiem ir uzraksts "Russicher Offizier"(Krievu virsnieks), kurš iespējams bija izlūku komandas kapteinis Ģederts Ilziņš. Pie latviešu apbedījumiem tautība netika precīzi norādīta, jo Pirmajā pasaules karā latviešu vienības bija Krievijas karaspēka sastāvā. Lai godinātu kritušos latviešu cīnītājus 1938. gadā tika izstrādāts atsevišķs piemiņas projekts, bet tas netika realizēts. Padomju okupācijas laikā šo vietu regulāri kopa Stopiņu astoņgadīgās skolas skolēni. 1967. gadā uzstādīja vēl vienu pieminekli ar baltu marmora plāksni. Kapsēta, atšķirībā no daudzām citām Vācijas armijas kapsētām, netika sistemātiski postīta.
Izmantotie avoti:
Teksts no piemiņas vietas informācijas stenda
Izmantotie avoti:
Teksts no piemiņas vietas informācijas stenda