Foto: LETA/EDIJS PĀLENS
Uzsliets vietā, kurai nav nekādas saistības ar Otro pasaules karu vai kritušajiem karavīriem, tā dēvētais “uzvaras piemineklis” bojā Rīgas ainavu kopš 1985. gada.
Tā mērķis bija nevis pieminēt kritušos, bet gan kalpot kā padomju ideoloģijas un propagandas instrumentam, simboliski nostiprinot padomju režīma klātbūtni Latvijā. Padomju okupācijas laikā īstenotās pieminekļu politikas uzdevums bija pārrakstīt sabiedrības atmiņu gan nojaucot ideoloģijai neatbilstošu pieminekļus, gan būvējot jaunus – ideoloģiju slavinošus. Īpaša loma bija tieši t.s. “Lielā Tēvijas kara” memoriālajiem ansambļiem. Interesanti, ka arī t.s. “uzvaras dienas” jeb 9. maija svinībām nebija īpašas nozīmes pēckara gados. Tā pieauga pateicoties Brežņeva laikā sāktajai kampaņai par godu “Lielā Tēvijas kara” gadadienai, kā arī mūsdienās – nostiprinoties Putina režīmam Krievijā, pieauga arī līdzekļi, kurus Krievija atvēlēja, lai izplatītu sava režīma un Krievijas tautiešu politiku bijušajās padomju savienības teritorijās.
Tā mērķis bija nevis pieminēt kritušos, bet gan kalpot kā padomju ideoloģijas un propagandas instrumentam, simboliski nostiprinot padomju režīma klātbūtni Latvijā. Padomju okupācijas laikā īstenotās pieminekļu politikas uzdevums bija pārrakstīt sabiedrības atmiņu gan nojaucot ideoloģijai neatbilstošu pieminekļus, gan būvējot jaunus – ideoloģiju slavinošus. Īpaša loma bija tieši t.s. “Lielā Tēvijas kara” memoriālajiem ansambļiem. Interesanti, ka arī t.s. “uzvaras dienas” jeb 9. maija svinībām nebija īpašas nozīmes pēckara gados. Tā pieauga pateicoties Brežņeva laikā sāktajai kampaņai par godu “Lielā Tēvijas kara” gadadienai, kā arī mūsdienās – nostiprinoties Putina režīmam Krievijā, pieauga arī līdzekļi, kurus Krievija atvēlēja, lai izplatītu sava režīma un Krievijas tautiešu politiku bijušajās padomju savienības teritorijās.