Foto: Daugavpils.lv
Nedz padomju savienībā, nedz arī mūsdienu Krievijā cilvēka dzīvībai nav vērtības.
Tāpat ir arī ar kritušo piemiņu. Padomju laikos neuzskatīja par nepieciešamu pārapbedīt kritušos karavīrus (šajā gadījumā – virsniekus) tam paredzētās kapsētās. Tā vietā tos glabāja parkos pilsētu centros. Tur, kur pilsētnieki pastaigājas, vai, piemēram, ved pastaigās savus mājdzīvniekus. Nostāsti liecina, ka Dubrovina parka teritorijā kara laikā tika ierīkoti daudzi stihiski apbedījumi, jo blakus esošās Rīgas ielas ēkas tika izmantotas kā hospitāļi. Pēc tam kapu kopiņas ar krustiem esot vienkārši “nolīdzinātas”. Pat 1984. gadā atsevišķi karavīri tikuši pārapbedīti parkā, bet jau 1998. gadā zemes darbu laikā atklājies, ka šīs pārapbedīšanas notikušas ļoti pavirši – atrasti jau it kā pārapbedīto virsnieku kaulu fragmenti. Varbūt ir laiks parku atbrīvot no apbedījumiem, pārvietojot tos uz kapsētu, kur tiem būtu īstā vieta, bet memoriāla vietā atgriezt estrādi. Tā kā tas bijis pirms padomju okupācijas.
Tāpat ir arī ar kritušo piemiņu. Padomju laikos neuzskatīja par nepieciešamu pārapbedīt kritušos karavīrus (šajā gadījumā – virsniekus) tam paredzētās kapsētās. Tā vietā tos glabāja parkos pilsētu centros. Tur, kur pilsētnieki pastaigājas, vai, piemēram, ved pastaigās savus mājdzīvniekus. Nostāsti liecina, ka Dubrovina parka teritorijā kara laikā tika ierīkoti daudzi stihiski apbedījumi, jo blakus esošās Rīgas ielas ēkas tika izmantotas kā hospitāļi. Pēc tam kapu kopiņas ar krustiem esot vienkārši “nolīdzinātas”. Pat 1984. gadā atsevišķi karavīri tikuši pārapbedīti parkā, bet jau 1998. gadā zemes darbu laikā atklājies, ka šīs pārapbedīšanas notikušas ļoti pavirši – atrasti jau it kā pārapbedīto virsnieku kaulu fragmenti. Varbūt ir laiks parku atbrīvot no apbedījumiem, pārvietojot tos uz kapsētu, kur tiem būtu īstā vieta, bet memoriāla vietā atgriezt estrādi. Tā kā tas bijis pirms padomju okupācijas.