Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.
Lai pretotos Sarkanajai armijai, tika izveidots Baltijas Landesvērs. Tajā ietilpa vairākas latviešu rotas, par kuru komandieri 1918. gada 31. decembrī iecēla pulkvedi Oskaru Kalpaku. Vienībām atkāpjoties uz Jelgavu, 1919. gada 5. janvārī pulkvedis O. Kalpaks izdeva pirmo pavēli, kurā paziņoja, ka viņš iecelts par 1. latviešu atsevišķā bataljona komandieri. Rādot personīgu laba karavīra piemēru, īsā laikā pulkvedis O. Kalpakam izdevās izveidot patriotisku, disciplinētu un kaujas spējīgu vienību. Tas bija grūts uzdevums, ko izdevās paveikt. Viņa vadībā 1. latviešu atsevišķā bataljona vienības izcīnīja vairākas kaujas pret lieliniekiem.
Iespējams, pulkvedis O. Kalpaks būtu kļuvis par Latvijas armijas komandieri, ja vien nebūtu liktenīgās 1919. gada 6. marta sadursmes pie "Airītēm". Sliktajos laika apstākļos pulkveža O. Kalpaka komandētā vieta uzdūrās labas pozīcijas ieņēmušajai Borha bataljona vienībai. Sekoja kauja, kurā O. Kalpaks krita līdz ar citiem vienības virsniekiem. Pēc O. Kalpaka nāves Latvijas Pagaidu valdība izsludināja divu nedēļu sēras. Viņš ir viens no četriem, kuram piešķirta Lāčplēša Kara ordeņa 1. šķira.
Izmantotie avoti: https://www.karamuzejs.lv/lkm/personibas-latvijas-neatkaribas-kara-laika
Iespējams, pulkvedis O. Kalpaks būtu kļuvis par Latvijas armijas komandieri, ja vien nebūtu liktenīgās 1919. gada 6. marta sadursmes pie "Airītēm". Sliktajos laika apstākļos pulkveža O. Kalpaka komandētā vieta uzdūrās labas pozīcijas ieņēmušajai Borha bataljona vienībai. Sekoja kauja, kurā O. Kalpaks krita līdz ar citiem vienības virsniekiem. Pēc O. Kalpaka nāves Latvijas Pagaidu valdība izsludināja divu nedēļu sēras. Viņš ir viens no četriem, kuram piešķirta Lāčplēša Kara ordeņa 1. šķira.
Izmantotie avoti: https://www.karamuzejs.lv/lkm/personibas-latvijas-neatkaribas-kara-laika