Latvijas armijas pulkvedis Jorģis Zemitāns


Fotogrāfs Jānis Rieksts. Avots: Latvijas Kara muzejs.
Kapteinis Jorģis Zemitāns savā pirmajā pavēlē 1919. gada 17. janvārī paziņoja, ka ar Latvijas Pagaidu valdības piešķirtajām pilnvarām viņš uzņēmies Latvijas kara lietu priekšstāvja amatu Igaunijā, bet trīs dienas vēlāk paziņoja par vienošanās panākšanu ar Igaunijas karaspēka virspavēlnieku ģenerāli Johanu Laidoneru par pašaizsardzības rotu organizēšanu. Pēc J. Zemitāna aicinājuma uz pirmo mobilizāciju 1919. gada janvāra beigās ieradās 657 brīvprātīgie vecumā no 19 līdz 35 gadiem. Plašākas mobilizācijas notika pēc tam, kad Igaunijas armija atbrīvoja Valku un Rūjienas apkārtni. 1919. gada 31. martā nu jau pulkvedi Jorģi Zemitānu iecēla par Ziemeļlatvijas brigādes komandieri. J. Zemitāna spilgtākais karjeras brīdis noteikti bija iejāšana ar savas brigādes karavīriem Rīgā pēc uzvaras Cēsu kaujās savā baltajā zirgā. J. Zemitānu vēlāk iecēla par Vidzemes divīzijas komandieri, bet viņš krita nežēlastībā pēc Bermontiādes sākuma, kad tika atstādināts sakarā ar neveiksmīgu karaspēka vadīšanu.

Izmantotie avoti: https://www.karamuzejs.lv/lkm/personibas-latvijas-neatkaribas-kara-laika