Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs.
Kārlis Zāle (īstajā vārdā Johans Kārlis Leonhards Zālīte) dzimis 1888.gada 28. novembrī Kauņas guberņas Mažeiķos. Mācījies Liepājas pilsētas skolas zīmēšanas, veidošanas un gleznošanas vakara kursos, Kazaņas mākslas skolā (1909–1913), tēlnieka Stepana Erzjas (С.Д.Эрзья) darbnīcā Maskavā (1914–1915), Ķeizariskajā mākslas veicināšanas biedrības skolā Petrogradā (1916), Petrogradas Mākslas akadēmijas Augstākajā mākslas skolā, Petrogradas Valsts Brīvās mākslas darbnīcās. Studiju nolūkā uzturējās Berlīnē (1921–1923), Itālijā (1926).
Kārļa Zāles nozīmīgākie darbi ir Rīgas Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa skulptūras. Brāļu kapu ansamblim Kārlis Zāle no 1924. gada līdz 1936. gadam ( arhitekti Pēteris Feders, Aleksandrs Birzenieks, dārza arhitekts Andrejs Zeidaks) izveidojis skulptūru grupas un dekoratīvos elementus. Ansamblī ir 11 skulptūras.
Brīvības piemineklim Rīgā (1931.–1935. gadā, arhitekts Ernests Štālbergs) Kārlis Zāle darināja Brīvības alegorijas skulptūru (vara kalums, zeltījums), grupas, kas aptver obeliska apakšējo daļu, alegoriskas grupas postamenta stūros, divus ciļņus uz postamenta plaknēm un divus ciļņus uz terases ārējām virsmām.
Kārlis Zāle darinājis skulpturālu frīzi piemineklim Sudrabkalniņā, kas veltīts Rīgas pulka karavīriem Rīgas aizstāvjiem 1919. gadā (1929.–1937. gadā, arhiteksts E. Štālbergs), pieminekli Latvijas brīvības cīņās kritušajiem brāļu kapos Jaunpiebalgā (1930. gads, arhitekts A. Birzenieks), 1. pasaules karā kritušajiem strēlniekiem pie Smārdes stacijas (1936), 1941. gadā pie Raganas nogalinātajiem iedzīvotājiem un kritušajiem pašaizsardzības vienības dalībniekiem Inčukalna kapos (1944. gads, iznīcināts, 1988. gadā atjaunots) Darinājis arī atsevišķu personu kapa pieminekļus.
No 1936. gada līdz 1940. gadam, kā arī no 1941. gada līdz 1942. gadam Kārlis Zāle vadīja Mākslas akadēmijas Tēlniecības meistardarbnīcu. Kārlis Zāle bija LU studentu biedrības Konkordia Valdemārija biedrs.
Kārlis Zāle bija Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks (1935), Tēvzemes balvas laureāts (1938), Latvijas Mākslas akadēmijas Goda biedrs (1939). https://militaryheritagetourism.info/lv/military/topics/view/35
Kārļa Zāles nozīmīgākie darbi ir Rīgas Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa skulptūras. Brāļu kapu ansamblim Kārlis Zāle no 1924. gada līdz 1936. gadam ( arhitekti Pēteris Feders, Aleksandrs Birzenieks, dārza arhitekts Andrejs Zeidaks) izveidojis skulptūru grupas un dekoratīvos elementus. Ansamblī ir 11 skulptūras.
Brīvības piemineklim Rīgā (1931.–1935. gadā, arhitekts Ernests Štālbergs) Kārlis Zāle darināja Brīvības alegorijas skulptūru (vara kalums, zeltījums), grupas, kas aptver obeliska apakšējo daļu, alegoriskas grupas postamenta stūros, divus ciļņus uz postamenta plaknēm un divus ciļņus uz terases ārējām virsmām.
Kārlis Zāle darinājis skulpturālu frīzi piemineklim Sudrabkalniņā, kas veltīts Rīgas pulka karavīriem Rīgas aizstāvjiem 1919. gadā (1929.–1937. gadā, arhiteksts E. Štālbergs), pieminekli Latvijas brīvības cīņās kritušajiem brāļu kapos Jaunpiebalgā (1930. gads, arhitekts A. Birzenieks), 1. pasaules karā kritušajiem strēlniekiem pie Smārdes stacijas (1936), 1941. gadā pie Raganas nogalinātajiem iedzīvotājiem un kritušajiem pašaizsardzības vienības dalībniekiem Inčukalna kapos (1944. gads, iznīcināts, 1988. gadā atjaunots) Darinājis arī atsevišķu personu kapa pieminekļus.
No 1936. gada līdz 1940. gadam, kā arī no 1941. gada līdz 1942. gadam Kārlis Zāle vadīja Mākslas akadēmijas Tēlniecības meistardarbnīcu. Kārlis Zāle bija LU studentu biedrības Konkordia Valdemārija biedrs.
Kārlis Zāle bija Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks (1935), Tēvzemes balvas laureāts (1938), Latvijas Mākslas akadēmijas Goda biedrs (1939). https://militaryheritagetourism.info/lv/military/topics/view/35