Fotogrāfs Jānis Rieksts. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Pēc cara gāšanas gaisā virmoja dažādas idejas par Latvijas nākotni. 1917. gada rudenī Valkā sāka darboties Latviešu pagaidu nacionālā padome. Čakste strādāja tās ārlietu nodaļā un brīdināja rietumvalstis par vāciešu aneksijas plāniem Baltijā. Dienu pirms Latvijas valsts nodibināšanas Jāni Čaksti ievēlēja par Latvijas priekšparlamenta – Tautas padomes – priekšsēdētāju. Jau drīz viņš devās uz Parīzi un Londonu, lai aizstāvētu jaundibinātās valsts intereses un sekmētu tās starptautisku atzīšanu. Laikabiedri norādījuši, ka valsts veidošanas politiskais process nebūtu iedomājams bez Čakstes klātbūtnes. 1921. gada 1. maijā, sanākot pirmajam tautas vēlētajam parlamentam – Satversmes sapulcei – par tās prezidentu ievēlēja Jāni Čaksti. Viņš vadīja likumdevēja darbu un reizē pildīja valsts galvas funkcijas, pārstāv valsti starptautiski. Čakstes politiskās darbības orientieri bija latviešu tautas pašnoteikšanās, izaugsme un labklājība starp citām brīvām Eiropas tautām. 1922. gada 14. novembrī Pirmā Saeima ievēlēja Latvijas pastāvēšanas vēsturē pirmo Valsts prezidentu. Viņš bija vienīgais kandidāts un amatā tika ievēlēts ar lielu vienprātību. Pateicoties teicamajai jurista izglītībai, Čakstem bija spēcīga valsts tiesību izpratne. Kā prezidents viņš neiejaucās partiju darbā, saglabāja politisko neitralitāti un centās tās vienot kopīgam darbam Latvijas labā. Laikabiedru acīs viņš bija uzticams tiesiskas valsts aizbildnis demokrātiskās Satversmes sargs.
Zināms, ka galvenais Jāņa Čakstes rakstītais princips bijis: “Gribēt, ko var, varēt, ko grib.” Mērenības un evolūcijas apvienojums ar konsekventu sekošanu demokrātijas vērtību orientieriem padarīja viņu par liberālās demokrātijas paraugpārstāvi ar izteiktu objektivitāti un mieru, praktiska parlamentāra un sarunu vešanas izveicība un atjautība, ar spēju uztvert un apvienot dažādas domas. Ar latvisku pašapziņu, toleranci un taisnīgumu Jānis Čakste veicinājis dažādu šķiru un mazākumtautību lojalitāti Latvijas valstij.
Izmantotais avots: https://visitbernati.lv/ko-redzet-bernatos/pieminas-akmens-janim-cakstem/
Zināms, ka galvenais Jāņa Čakstes rakstītais princips bijis: “Gribēt, ko var, varēt, ko grib.” Mērenības un evolūcijas apvienojums ar konsekventu sekošanu demokrātijas vērtību orientieriem padarīja viņu par liberālās demokrātijas paraugpārstāvi ar izteiktu objektivitāti un mieru, praktiska parlamentāra un sarunu vešanas izveicība un atjautība, ar spēju uztvert un apvienot dažādas domas. Ar latvisku pašapziņu, toleranci un taisnīgumu Jānis Čakste veicinājis dažādu šķiru un mazākumtautību lojalitāti Latvijas valstij.
Izmantotais avots: https://visitbernati.lv/ko-redzet-bernatos/pieminas-akmens-janim-cakstem/