Hugo Celmiņš


Foto: no Lāčplēša kara ordeņa kavalieru mājaslapas
H. Celmiņš tieši piedalījās Agrārās reformas likuma sagatavošanā kā Satversmes sapulces Agrārlietu komisijas sekretārs un tās realizācijā kā zemkopības ministrs un zemkopības ministra biedrs, divas reizes bija valdības vadītājs, turklāt abas reizes uzņēmās amatu krīzes situācijā – 1924. gadā pēc Padomju Savienības sarīkotā valsts apvērsuma mēģinājuma Igaunijā, Latvijas valdībai sperot nozīmīgus soļus valsts aizsardzības spēju stiprināšanai, 1928. gadā – smagā saimnieciskajā situācijā pēc neražas un plūdiem, kam vēlāk pievienojās pasaules saimnieciskās krīzes sekas. Sakarā ar minēto krīzes situāciju, šīs valdības darbība bija visilgākā parlamentārisma posmā, un H. Celmiņš mēģināja stāvokli risināt, subsidējot lauksaimniecību, kas, no vienas puses, panāca zināmu stabilitāti, no otras – pasliktināja citu nozaru situāciju. Atrazdamies valdības vadītāja un ārlietu ministra amatā, sevišķi atbalstīja Baltijas valstu savstarpējo sadarbību, būdams Rīgas pilsētas galva, pārzināja vairāku šajā laikā īstenotu projektu realizāciju, ieskaitot Brīvības pieminekļa celtniecību. Parlamentārisma posmā veidoja opozīciju Kārlim Ulmanim Latviešu zemnieku savienības iekšienē (izpaudās arī kā K. Ulmaņa iniciēta H. Celmiņa valdības gāšana 1931. gadā), pēc autoritārā apvērsuma sarunās neslēpa negatīvo nostāju pret to, tādēļ bija spiests atkāpties no pilsētas galvas amata. H. Celmiņš ir viens no ievērojamākajem Latvijas parlamentārā posma politiķiem.

Par dienestu Krievijas armijā Pirmā pasaules kara laikā apbalvots ar Krievijas Svētā Staņislava ordeni (Императорский и Царский Орден Святого Станислава), III šķira, Svētās Annas ordeni (Императорский орден Святой Анны), III šķira; par kaujās ar Bermonta armiju 10.1919. demonstrēto varonību apbalvots ar Latvijas Lāčplēša Kara ordeni, III šķira, apbalvots ar Latvijas Triju Zvaigžņu ordeni, II, III šķira, Latvijas Sarkanā Krusta goda zīmi, I šķira, Latvijas Skautu centrālās organizācijas pateicības zīmi “Svastika”, Latvijas gaidu centrālās organizācijas pateicības zīmi, Ugunsdzēsēju savienības goda zīmi, I šķira, Beļģijas Leopolda II ordeni (Ordre de Léopold II), I šķira, Dienvidslāvijas Svētā Savas ordeni (Орден Светог Саве), I šķira, Francijas Goda Leģiona ordeni (Ordre national de la Légion d’honneur), II šķira, Igaunijas Ērgļa Krusta ordeni (Kotkarist), I šķira, Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni (Didžiojo Lietuvos kunigaikščio Gedimino ordinas), I šķira, Polijas Polonia Restituta ordeni, I šķira, Portugāles Militāro Kristus ordeni (Ordem Militar de Cristo), I šķira, Rumānijas Kroņa ordeni (Ordinul “Coroana României”), I šķira, Somijas Baltās Rozes ordeni (Suomen Valkoisen Ruusun ritarikunta), I šķira, Ungārijas Nopelnu ordeni (Magyarország érdemrendje), I šķira; Vācijas Olimpisko goda zīmi (Deutsches Sportabzeichen), Vatikāna Svētā Silvestra ordeni (itāļu Ordine pontificio di San Silvestro papa, latīņu Ordo Sancti Silvestri Papae), I šķira, Zviedrijas Vāsas ordeni (Kungliga Vasaorden), I šķira.

Izmantotie avoti:
https://enciklopedija.lv/skirklis/102076-Hugo-Celmi%C5%86%C5%A1