Gunārs Astra

Gunārs Astra (22.10.1931.– 06.04.1988.), ģimenē dzimis kā otrais bērns, bija Latvijas brīvības cīnītājs un nelokāms Latvijas Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, kurš nesamierinājās ar padomju okupāciju Latvijā un nevardarbīgi pretojās okupācijas varai pagājušā gadsimta 60.-80. gados.

Izmantotie avoti: https://enciklopedija.lv/skirklis/130471-Gun%C4%81rs-Astra

1940. gadā G. Astra sāka mācīties Rīgas pilsētas 48. pamatskolā, kuru pabeidza 1947. gadā. Tajā pat gadā viņš uzsāka mācības Rīgas elektromehāniskajā tehnikumā, kā arī sāka strādāt rūpnīcā VEF. Pēc tehnikuma pabeigšanas 1952. gadā viņš VEF’ā ieņēma jau inženiera-tehnologa amatu. Darbu rūpnīcā uz laiku no 1954. g. līdz 1956. gadam pārtrauca iesaukums Padomju armijā. Pēc armijas G. Astra atgriezās darbā VEF, kur 1956. gadā viņš tika iecelts par radio ražošanas ceha meistaru, bet 1957. gadā G. Astru paaugstināja par šā ceha nodaļas vadītāju un ceha priekšnieka vietnieku. Tieši šajā laikā viņš iepazina „administratīvās un ideoloģiskās vadīšanas organizācijas «virtuvi»”, ko ceturtdaļgadsimtu vēlāk atcerējās un pieminēja arī savā 1983. gada Pēdējā vārdā.

Okupācijas režīms Gunāru Astru tiesāja divas reizes. 1961. gadā viņu apsūdzēja dažādās pretpadomju darbībās un piesprieda 15 gadus pastiprinātā režīma labošanas darbu kolonijā. Otro reizi 1983. gadā par pretpadomju aģitāciju un propagandu, piespriežot septiņus gadus ieslodzījumā sevišķa režīma labošanas darbu kolonijā, piecus gadus izsūtījumā, kā arī atzīstot par sevišķi bīstamu recidīvistu.

1988. gada janvārī uz G. Astru tika attiecināts PSRS Augstākās padomes dekrēts par amnestiju un 1. februārī viņš tika atbrīvots. Pēc diviem mēnešiem viņš mīklainos apstākļos mira Ļeņingradas kara hospitālī.

Īpaša nozīme ir Gunāra Astras runai – 1983. gada 15. decembrī LPSR Augstākajā tiesā teiktajam pēdējam vārdam –, kas beidzas ar mūsdienās daudz citēto frāzi "Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot". Šī runa, iespējams, ir viena no nozīmīgākajām politiskajām runām Latvijas valsts vēsturē. Tā pierāda, ka Latvijas valsts neatkarības ideja bija dzīva visu padomju okupācijas periodu. Viņa vārdi arī ir minēti uz piemiņas plāksnes pie kādreizējās LSPSRS Augstākās tiesas ēkas.


Māja, ko uzcēlis Gunāra Astras vectēvs un kurā Gunārs Astra dzīvojis no 1931. līdz 1988. gadam (izņemot apcietinājuma laikā) Foto: LA.LV