Viļņa Heinrihsona jaunā izstāde "Kara grimases", kas tiek atklāta Kara muzejā 17. februārī, ir emociju, smeldzīguma un garīga dziļuma pilna. Izstādē redzamās gleznas, zīmējumi un teksti radīti kā ļoti tieša atbilde uz šausminošajiem Krievijas kara notikumiem Ukrainā.

Kā teica pats autors, ar šo izstādi viņš vēlējies dot balsi tiem tūkstošiem cilvēku, kuriem agresija ir atņēmusi balsi.
Kā atzīst mākslinieks Vilnis Heinrihsons, viņš, tāpat kā daudzi citi, kopš Ukrainas kara ir dzīvojis citā realitātē. Dīvaina bezspēcības sajūta, kas mijas ar nemieru un vēlmi kaut ko aktīvi darīt, ir tas, kā viņš notiekošo sāk izpaust mākslinieciski, visbiežāk tieši reaģējot uz aktuālajiem notikumiem: ’’No vienas puses, tas ir briesmīgi, mēs ar sievu šausmināmies, ka mēs skatāmies karu televīzijā. Kaut kā necilvēcīgi tas liekas, amorāli. Bet tai pašā laikā nevar neskatīties. Un tad es atradu sev šo formu, sāku zīmēt darbus, daļa no kuriem ir gandrīz burtiski paņemti no ziņām. Man likās, ka es varu dzīvot vieglāk, šādi rīkojoties.
Izveidojās tāda kā ziņu lente no manas puses, kurā es ziņas no Ukrainas tā kā translēju, tā kā pārtulkoju mākslas valodā."

Vilnis Heinrihsons veidoja zīmējumus, gleznas un baltiem burtiem rakstītus tekstus uz melna fona. Piemēram, glezna "Pušiļina parks Mariupolē" ir mākslinieka asas pārdomas par ziņām, ka okupanti plāno pārvērst Mariupoles ostu par kūrortu, bet "Azovstal" vietā izveidot parku. Savukārt gleznā "Nakts Bahmutā" redzama aina operāciju zālē, kur ārsti glābj no frontes it kā uz konveijera paņemtas ievainotu karavīru dzīvības. Bet viens no melnbaltajiem darbiem veltīts kaujā bojā gājušā Kijevas Nacionālās operas baleta solista Oleksandra Šapovala piemiņai, un tajā izmantotā marle ir spēcīgs izteiksmes līdzeklis.

Vilnis Heinrihsons atgādina: "Ziņa par to, ka ir kritis viens no ievērojamiem ukraiņu baletdejotājiem, protams, mūs visus satrieca. Lasot un vairāk iedziļinoties, es uzzināju, ka ne viens vien baletdejotājs iet kaujā un cīnās, lai kāda zvaigzne viņš arī nebūtu. Šī varonība liek reaģēt. Ir cilvēki, kas iet bojā, ir cilvēki, kuriem nogriež locekļus, bet viņu dzīve varētu turpināties, ja nebūtu šī drausmīgā kara! Tas kā tāds nazis iet pāri, un tad šajā darbā izmantotā marle ir kā mēģinājums ietīt, aptīt, apturēt tās asinis."

Kā atzīst Vilnis Heinrihsons, karš ir atnesis ne tikai šausmas, bet arī daudz mākslas, mūzikas, dzejas un stāstu par dzīvniekiem un cilvēku pašaizliedzību. Diviem darbiem uz izstādes viņš iedvesmu guvis no fotogrāfa Oresta Dmitro Kozatska iespaidīgajām fotogrāfijām, kas radītas karojot rūpnīcas "Azovstaļ" frontes līnijā.

Izstādē ir arī divi zīmējumi, kuru nosaukumi ir radīti no grupas "Okean Elzy" dziesmām, kas Vilnim Heinrihsonam ir īpaši tuvas. Viņš atklāj, ka "es viņus klausos, un pie dažām dziesmām es pilnīgi ceļos kājās, es nevaru nosēdēt, tas man ir tik emocionāli – tie vārdi, melodija – tur ir tāds spēks!"

"Kara grimases" izstādi varēs apskatīt Kara muzejā no 17. februāra līdz aprīlim.