Foto: LETA/EDIJS PĀLENS

Uzsliets vietā, kurai nav nekādas saistības ar Otro pasaules karu vai
kritušajiem karavīriem, tā dēvētais “uzvaras piemineklis” bojā Rīgas
ainavu kopš 1985. gada. Tā mērķis bija nevis pieminēt kritušos, bet gan
kalpot kā padomju ideoloģijas un propagandas instrumentam, simboliski
nostiprinot padomju režīma klātbūtni Latvijā. Padomju okupācijas laikā
īstenotās pieminekļu politikas uzdevums bija pārrakstīt sabiedrības
atmiņu gan nojaucot ideoloģijai neatbilstošu pieminekļus, gan būvējot
jaunus – ideoloģiju slavinošus. Īpaša loma bija tieši t.s. “Lielā Tēvijas
kara” memoriālajiem ansambļiem. Interesanti, ka arī t.s. “uzvaras dienas”
jeb 9. maija svinībām nebija īpašas nozīmes pēckara gados. Tā pieauga
pateicoties Brežņeva laikā sāktajai kampaņai par godu “Lielā Tēvijas
kara” gadadienai, kā arī mūsdienās – nostiprinoties Putina režīmam
Krievijā, pieauga arī līdzekļi, kurus Krievija atvēlēja, lai izplatītu sava
režīma un Krievijas tautiešu politiku bijušajās padomju savienības
teritorijās.